Meklēšanas rezultāti

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  • ...ulāras personas. Memorands atgādināja Latvijas nelikumīgo iekļaušanu PSRS sastāvā un uzsvēra, ka pēc starptautisko tiesību normām Latvijas Repu ...LCP organizētā laiva Kurzemi atstāja 13. jūnija rītā. 31. oktobrī PSRS Valsts Drošības komisariāta aģenti uzsāka plašus arestus Ventspilī u
    10 KB (1 702 vārdi) - 2010. gada 25. novembris, plkst. 07.59
  • ...", savukārt [[Baltijas landesvērs|landesvēra]], bet pēc tam [[Latvijas armija]]s karavīru ekipējumā līdz 1940. gadam lietoja austriešu M-16 modeļa Attēls:SSch-40.jpg|PSRS armijas kareivju kaska SŠ-40
    3 KB (377 vārdi) - 2020. gada 30. jūlijs, plkst. 11.56
  • ...is bija [[PSRS]] bruņoto spēku militāra sagrāve 1941. gada rudenī un PSRS kapitulācija. ...otorizētās kājnieku) – aptuveni 3500 tanki, 3000 kaujas lidmašīnas. PSRS, gatavojoties karam, bija sakoncentrējusi pie līnijas 237 divīzijas - ap
    3 KB (396 vārdi) - 2020. gada 31. decembris, plkst. 13.06
  • ...laicīgi ar ienākošo Sarkano armiju). Februārī tika mobilizēts [[LSPR armija|padomju Latvijas armijā]] un dienēja tās štābā Daugavpilī par rakstv ...tradās Gulbenes slimnīcā ar aklās zarnas iekaisumu. Sākoties Vācijas-PSRS karam, jūnija beigās J. Rubenis pievienojās pulkveža-leitnanta Kārļa
    5 KB (918 vārdi) - 2013. gada 3. aprīlis, plkst. 12.54
  • [[Kategorija:PSRS]]
    1 KB (244 vārdi) - 2023. gada 19. februāris, plkst. 10.46
  • ..., 195 kapteiņi, 145 virsleitnanti, 142 leitnanti. Kopā ar ierindniekiem, PSRS režīms iznīcināja 4665 likvidētās Latvijas Tautas armijas karavīrus.
    14 KB (2 106 vārdi) - 2023. gada 20. jūlijs, plkst. 17.52
  • Latvijas armijas '''9. Rēzeknes kājnieku pulks''' - [[Latvijas armija]]]s vienība, saformēta Rīgā 1919. gada 9. augustā no 3 jauniesaukto ro ...nas ezeru. 24.01. ieņēma Rundēnus un 04.02. sasniedza nākošo Latvijas-PSRS robežu.05.11.1920. pulku pārdislocēja uz Indras apkaimi, bet 29.01.1921.
    5 KB (704 vārdi) - 2013. gada 3. marts, plkst. 13.44
  • ...strēlnieki|latviešu sarkanajiem strēlniekiem]] komplektēta [[Sarkanā armija]]s vienība, izveidota 1918. gada 13. aprīlī Petrogradā. Divīzijas prie ...vīzija (~23 000 vīru) tika iekļauta jaunizveidotajā [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armijā]], kas piedalījās [[Latvijas Neatkarības karš|
    8 KB (1 140 vārdi) - 2013. gada 10. marts, plkst. 16.22
  • ...0. gadā|Latvijas okupācijas]] pārdēvēta bijusī [[Latvijas Republikas armija]]. Par armijas komandieri – ģenerāli Robertu Kļaviņu (1885–1944). ...ptembrī ar Latvijas PSR TKP 1940. gada 27. augusta likumu Latvijas Tautas armija tika iekļauta Sarkanās armijas sastāvā. 1940. gada 9. oktobrī likvidē
    4 KB (578 vārdi) - 2022. gada 1. marts, plkst. 12.25
  • ...šanai izdalīja 500 vīru, par kuru komandieri iecēla bijušo [[Latvijas armija]]s pulkvedi Veisu, kurš saformēja 5 atsevišķas rotas, jeb rekrutēšana ...nosūtīja uz Latviešu leģionu, bet 295 atvaļināja. 1188 policisti no PSRS okupētās Latgales un Vidzemes ieradās t.s. Kurzemes katlā, kur 291 turp
    10 KB (1 496 vārdi) - 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 18.47
  • ...kiem. Darbojies pretlielinieciskajā pagrīdē, ņēmis dalību [[Ziemeļu armija]]s organizēšanā un kaujās. Pēc tās sakāves sagūstīts, taču pirms ...0. gada 28. novembrī padomju drošības iestāžu arestēts un izvests uz PSRS. Miris 1942. gada 27. martā Astrahaņas cietumā.
    4 KB (592 vārdi) - 2016. gada 4. augusts, plkst. 21.28
  • ...ijas [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] pirmais virspavēlnieks. ...02.09.1918.-25.06.1919.), kopš 1918. gada novembra vienlaikus arī [[LSPR armija]]s virspavēlnieks. 1919. gada 25. jūnijā viņu arestēja [[čeka]], tač
    6 KB (940 vārdi) - 2017. gada 6. janvāris, plkst. 11.40
  • ...'Рудольф Иванович Вилкс (Лацис)''; 1903.-1982.) - PSRS armijas un izlūkdienesta virsnieks, Spānijas pilsoņu kara dalībnieks. ...Francijas robežu un padevās tās robežsargiem, 14. aprīlī atgriezās PSRS. 2. Pasaules kara laikā leitnanta pakāpē bija politvadītājs 43. gvarde
    2 KB (274 vārdi) - 2013. gada 17. aprīlis, plkst. 13.26
  • ...''Спрогис, Артур Карлович''; 1904.-1980.) - [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virsnieks, viens no diversantu kā ieroču šķiras izv
    3 KB (334 vārdi) - 2013. gada 17. aprīlis, plkst. 13.44
  • ...938. gada sākumā kļuva skaidrs, ka Franko spēki ņem virsroku, un visu PSRS padomnieku personālu atsauca no Spānijas un pārtrauca bruņojuma piegād
    5 KB (830 vārdi) - 2013. gada 25. maijs, plkst. 10.15
  • ...armija]], dažādi [[Anarhisms|anarhistu]] grupējumi, piemēram, [[Mahno armija]], lielinieciskie partizāni u.c.), literatūrā bieži dēvētu par "sarka ...puss]], [[Rietumu brīvprātīgo armija]], [[Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija]], [[Ziemeļu armijas Atsevišķais korpuss]], [[Čehoslovāku korpuss]]
    14 KB (1 519 vārdi) - 2016. gada 18. aprīlis, plkst. 10.27
  • ...s. Pēc tam, kad armija beidza pastāvēt, [[Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija]]s ģenerālkvartirmeistars (31.07.-23.11.1919). ...01.08.1922. atradās emigrācijā Rīgā, Latvijā. 1924. gadā devās uz PSRS, kur apmetās uz dzīvi Ļeņingradas nomalē, iztiku pelnīja kā lietvedi
    3 KB (505 vārdi) - 2015. gada 30. jūlijs, plkst. 16.52
  • ...ogs, kopš 1955. gada profesors Maskavas universitātē. 1956.-1976. gados PSRS ZA Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta direktora vie
    1 KB (167 vārdi) - 2016. gada 10. aprīlis, plkst. 18.49
  • ...(kr. ''Ян Семенович Адамсон'', 1892-1968) – [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] virsnieks, [[pulkvedis]]. ...īts [[GULAG]]ā, 1940. gadā atbrīvots. 2. sapieru korpusa komandieris [[PSRS]] Tālajos Austrumos. 2. pasaules kara laikā 112. divīzijas komandiera vi
    2 KB (185 vārdi) - 2016. gada 11. aprīlis, plkst. 18.48
  • ...etēju rotas komandieris. Sākoties 2. pasaules karam, līdz ar [[Sarkanā Armija|Sarkano Armiju]] atkāpies uz Krieviju, par turpmāko viņa likteni ziņu n
    2 KB (269 vārdi) - 2016. gada 29. aprīlis, plkst. 19.26

Skatīt (iepriekšējās 20 | nākamās 20) (20 | 50 | 100 | 250 | 500 vienā lapā).