Meklēšanas rezultāti

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  • ...(turpmāk partiju tur pārstāvēja tikai viens deputāts: K.Puriņš). No partijas atšķēlušies biedri nodibināja [[Latvijas Tautas partija|Tautas partiju [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    1 KB (165 vārdi) - 2012. gada 1. decembris, plkst. 17.05
  • ...n J.Rubulis. Pamatelektorāts: Latgales pilsētu un miestu [[pilsonība]]s un [[sīkpilsonība]]s aprindas, daļa vietējās [[inteliģence]]s. Pēc depu [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    1 KB (214 vārdi) - 2013. gada 20. februāris, plkst. 06.48
  • ...Radikāldemokrātiskā partija|Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas]] un [[Latvijas Darba savienība]]s bijušos biedrus. Nebija noteiktas programma ...sīs - 7 (no 30). Izdeva laikrakstus "Jaunais Vārds" (01.1921.-02.1922.) un "Jaunō Straume" (03.1920.-05.1934.).
    1 KB (189 vārdi) - 2015. gada 6. maijs, plkst. 18.27
  • ...u. Īpaši aktīvas pija savienības nodaļas Vladivostokā, Mandžūrijā un Šanhajā, kuras 1918. gada 3.-5. novembrī izveidoja Latviešu centrālo b * Apine I. Latvijas Komunistiskās partijas nacionālā politika : 1917–1920. – Rīga, 1980. – 91. lpp.
    2 KB (354 vārdi) - 2013. gada 23. marts, plkst. 22.52
  • ...nacionālā padomē]], [[ Demokrātiskais bloks|Demokrātiskajā blokā]] un [[Latvijas Tautas padome|Latvijas Tautas padomē]]. [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    978 byte (147 vārdi) - 2013. gada 23. februāris, plkst. 20.15
  • ...evics u.c.). Partiju galvenokārt atbalstīja mazturīgā [[inteliģence]] un kvalificētākā [[Proletariāts|strādniecība]], bezzemnieki. Skaitliski ...trādnieku partiju]] (LSDSP). Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas ([[KSDSP]]) ietekmē 1906. gadā LSDSP iekļāvās KSDSP sastāvā kā [[La
    3 KB (566 vārdi) - 2022. gada 23. februāris, plkst. 18.52
  • ...atkarības kara dalībnieki]], [[Lāčplēša Kara ordenis|LkO kavalieri]] un no Latvijas armijas atvaļinātie karavīri. Valdes priekšsēdētājs [[Oz ...rības laikrakstus. Biedrības vadītājus - atvaļināto pulkvedi V.Ozolu un atvaļināto kapteini [[Plan-Dubrovskis Eduards|E.Planu-Dubrovski]] u.c. 19
    1 KB (225 vārdi) - 2013. gada 19. marts, plkst. 16.32
  • ...cijām, gādāja, lai tās no Krievijas saņemtu propagandistus, ieročus un propagandas literatūru. 1918.-1919. gada ziemā no partijas oficiāli atšķēlās t.s. [[mazinieki]], izveidojot [[Latvijas sociāldem
    3 KB (459 vārdi) - 2013. gada 1. marts, plkst. 11.01
  • ...linieku]] praktizēto savu politisko pretinieku preses slēgšanu Latvijā un Maskavā. Pozīcija bija tuva [[Pilsonība|pilsonisko]] grupu nostājai. Pi * Tatjana Bartele. Latviešu kreisās organizācijas Maskavā padomju varas pirmajos gados (1918-1920) // Latvijas arhīvi. 2001
    2 KB (272 vārdi) - 2013. gada 25. februāris, plkst. 14.16
  • ...asarī kā '''Vācu tautības Krievijas pilsoņu demokrātiskā partija''' un darbojās līdz augustam, kad Rīgu ieņēma Vācijas armija. Atjaunoja sav ...vācbaltu frakciju. Vācbaltu demokrātu partijas darbība tika apturēta un pati tā likvidēta pēc [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsu
    2 KB (255 vārdi) - 2013. gada 11. marts, plkst. 10.17
  • ...[politiskā partija]] Latvijas Republikā, izveidota 1918. gada decembrī. Partijas sociālā bāze pamatā bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] liberālā [[i ...itisko spiedienu. Vācbaltu progresīvās partijas darbība tika apturēta un pati tā likvidēta pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma.
    2 KB (276 vārdi) - 2013. gada 11. marts, plkst. 10.19
  • ...as vācbaltu frakcijā. Vācbaltu reformu partijas darbība tika apturēta un pati tā likvidēta pēc [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsu [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    1 KB (165 vārdi) - 2013. gada 11. marts, plkst. 10.21
  • ...jas vācbaltu frakcijā. Vācbaltu tautas partijas darbība tika apturēta un pati tā likvidēta pēc [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsu [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    962 byte (153 vārdi) - 2013. gada 11. marts, plkst. 10.22
  • ...rtija|partiju]] starptautiska politiska apvienība savstarpējam atbalstam un darbības koordinēšanai. XIX-XX gs. pastāvēja vairākas šādas interna ...lā ceļā. Partijas darbojās pilnīgi autonomi savu jautājumu lemšanā un Internacionāles lēmumiem pakļāvās tikai starptautiskajā politikā.
    3 KB (542 vārdi) - 2014. gada 9. septembris, plkst. 11.22
  • [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    163 byte (1 vārds) - 2022. gada 23. februāris, plkst. 18.55
  • ...ntoja Sv. Romas impērijas heraldiskos simbolus: melnu ērgli zelta laukā un sarkanu karogu ar baltu krustu. [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    734 byte (109 vārdi) - 2022. gada 22. februāris, plkst. 12.58
  • ...z XIX gs. 80. gados radušos pašizglītības pulciņu un ebreju amatnieku un strādnieku savstarpējās palīdzības kasu pamata 1897. gadā. ...ikā Bunds kopumā ieņēma t.s. “aizsardzībnieku” pozīcijas. Reāla partijas darbība atjaunojās tikai pēc [[Revolūcija Krievijā|Februāra revolūci
    7 KB (702 vārdi) - 2014. gada 16. maijs, plkst. 13.38
  • ...cieta sakāvi un tā piekritēji bija spiesti pamest kontinentālo Ķīnu un evakuēties uz Taivanas (Formozas) salu. [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    2 KB (258 vārdi) - 2014. gada 30. jūnijs, plkst. 12.58
  • .... gada 4. martā, savā darbībā bija Krievijas [[Lielinieki|lielinieku]] partijas ietekmē. Izpildu komitejas prezidijs atradās Maskavā. Par savas darbība [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    1 KB (148 vārdi) - 2014. gada 9. septembris, plkst. 11.42
  • [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
    921 byte (152 vārdi) - 2015. gada 8. maijs, plkst. 07.06

Skatīt (iepriekšējās 20 | nākamās 20) (20 | 50 | 100 | 250 | 500 vienā lapā).