Meklēšanas rezultāti

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  • ...kiem. Darbojies pretlielinieciskajā pagrīdē, ņēmis dalību [[Ziemeļu armija]]s organizēšanā un kaujās. Pēc tās sakāves sagūstīts, taču pirms ...0. gada 28. novembrī padomju drošības iestāžu arestēts un izvests uz PSRS. Miris 1942. gada 27. martā Astrahaņas cietumā.
    4 KB (592 vārdi) - 2016. gada 4. augusts, plkst. 21.28
  • ...ijas [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] pirmais virspavēlnieks. ...02.09.1918.-25.06.1919.), kopš 1918. gada novembra vienlaikus arī [[LSPR armija]]s virspavēlnieks. 1919. gada 25. jūnijā viņu arestēja [[čeka]], tač
    6 KB (940 vārdi) - 2017. gada 6. janvāris, plkst. 11.40
  • ...'Рудольф Иванович Вилкс (Лацис)''; 1903.-1982.) - PSRS armijas un izlūkdienesta virsnieks, Spānijas pilsoņu kara dalībnieks. ...Francijas robežu un padevās tās robežsargiem, 14. aprīlī atgriezās PSRS. 2. Pasaules kara laikā leitnanta pakāpē bija politvadītājs 43. gvarde
    2 KB (274 vārdi) - 2013. gada 17. aprīlis, plkst. 13.26
  • ...''Спрогис, Артур Карлович''; 1904.-1980.) - [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virsnieks, viens no diversantu kā ieroču šķiras izv
    3 KB (334 vārdi) - 2013. gada 17. aprīlis, plkst. 13.44
  • ...938. gada sākumā kļuva skaidrs, ka Franko spēki ņem virsroku, un visu PSRS padomnieku personālu atsauca no Spānijas un pārtrauca bruņojuma piegād
    5 KB (830 vārdi) - 2013. gada 25. maijs, plkst. 10.15
  • ...armija]], dažādi [[Anarhisms|anarhistu]] grupējumi, piemēram, [[Mahno armija]], lielinieciskie partizāni u.c.), literatūrā bieži dēvētu par "sarka ...puss]], [[Rietumu brīvprātīgo armija]], [[Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija]], [[Ziemeļu armijas Atsevišķais korpuss]], [[Čehoslovāku korpuss]]
    14 KB (1 519 vārdi) - 2016. gada 18. aprīlis, plkst. 10.27
  • ...s. Pēc tam, kad armija beidza pastāvēt, [[Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija]]s ģenerālkvartirmeistars (31.07.-23.11.1919). ...01.08.1922. atradās emigrācijā Rīgā, Latvijā. 1924. gadā devās uz PSRS, kur apmetās uz dzīvi Ļeņingradas nomalē, iztiku pelnīja kā lietvedi
    3 KB (505 vārdi) - 2015. gada 30. jūlijs, plkst. 16.52
  • ...ogs, kopš 1955. gada profesors Maskavas universitātē. 1956.-1976. gados PSRS ZA Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta direktora vie
    1 KB (167 vārdi) - 2016. gada 10. aprīlis, plkst. 18.49
  • ...(kr. ''Ян Семенович Адамсон'', 1892-1968) – [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] virsnieks, [[pulkvedis]]. ...īts [[GULAG]]ā, 1940. gadā atbrīvots. 2. sapieru korpusa komandieris [[PSRS]] Tālajos Austrumos. 2. pasaules kara laikā 112. divīzijas komandiera vi
    2 KB (185 vārdi) - 2016. gada 11. aprīlis, plkst. 18.48
  • ...etēju rotas komandieris. Sākoties 2. pasaules karam, līdz ar [[Sarkanā Armija|Sarkano Armiju]] atkāpies uz Krieviju, par turpmāko viņa likteni ziņu n
    2 KB (269 vārdi) - 2016. gada 29. aprīlis, plkst. 19.26
  • ...ов Иванович Алкснис'', 1897-1938) – virsnieks, viens no PSRS kara aviācijas pamatlicējiem. ...ar Kristīni Alksnis-Mednis, ģimenē piedzima dēls Imants. No 1937. gada PSRS AP deputāts, Aizsardzības Tautas komisāra vietnieks aviācijas jautājum
    2 KB (343 vārdi) - 2016. gada 1. jūnijs, plkst. 08.57
  • ...gaitas beidzās 1945. gada aprīlī, ieņemot Boloņu. 1947. gadā Andersa armija tika izformēta. * Anderss V. Armija trimdā. - DVF: London, 1953.
    2 KB (226 vārdi) - 2016. gada 27. jūlijs, plkst. 13.38
  • ...jis Ļeņingradas kara inženieru skolu. Kā vada komandieris piedalījies PSRS-Somijas karā (1939-1940), apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni. 1941-1943 g
    2 KB (298 vārdi) - 2016. gada 3. augusts, plkst. 07.43
  • 1928. gadā iestājās [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] (SZSA) Odesas kājnieku [[Karaskola|karaskolā]]. Kopš ...operatīvās daļas priekšnieku, majors. Sākoties karam starp Vāciju un PSRS (padomju historiogrāfijā "Lielais Tēvijas karš"), no pirmās kara diena
    6 KB (892 vārdi) - 2017. gada 25. jūnijs, plkst. 09.47
  • Oktobrī Rēzeknē iestājās t.s. [[Ziemeļu armija|Ziemeļu armijā]]. Tā kā šīs armijas daļas Latgalē netika līdz gala ...as okupācijas]] 1940. gada 18. oktobrī arestēts, 1941 gada 22. aprīlī PSRS Baltijas Sevišķā kara apgabala tribunāls par pretpadomju darbību un uz
    3 KB (420 vārdi) - 2017. gada 15. novembris, plkst. 22.31
  • ...militārās iestādes apvienotas vienotā struktūrā ar vienu vadību. [[PSRS]] kopš 1976. gada bija 16 kara apgabali. [[Kategorija:Armija un karš]]
    639 byte (88 vārdi) - 2020. gada 7. jūlijs, plkst. 08.05

Skatīt (iepriekšējās 50 | nākamās 50) (20 | 50 | 100 | 250 | 500 vienā lapā).