Atšķirības starp "Staņislava ordenis" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Sv. Staņislava ordenis (Sv.Sto)''' - 1765. gadā Polijas karaļa Staņislava Augusta Poņatovska dibināts [[ordenis]], kopš 1831. gada viens no [[Krievijas impērija]]s apbalvojumiem (jaunākais un pēc ranga zemākais ordenis Krievijā). 1839. gada statūti noteica 3 šķiras: | + | '''Sv. Staņislava ordenis (Sv.Sto)''' - 1765. gadā Polijas karaļa Staņislava Augusta Poņatovska dibināts [[ordenis]], kopš 1831. gada viens no [[Krievijas impērija]]s apbalvojumiem (jaunākais un pēc ranga zemākais ordenis Krievijā). 1839. gada statūti noteica 3 šķiras. Ordenī ir Maltas krusts ar bumbiņām staru stūros, zeltīts un ar sarkanu emalju. Starp krusta stariem kronēti divgalvu ērgļi, šķēluma galos rievoti pusloki. Aversa centrā balti emaljēts medaljons ar sarkaniem iniciāļiem SS (svētais Staņislavs). Ordeņa zvaigzne ir sudraba, astoņstaru, centrā balti emaljēts medaljons ar sarkaniem iniciāļiem SS, tam apkārt šaura zeltīta josla, kuras ārpusē pa apli izvietots teksts: PRAEMIANDO INICITAT (apbalvojums iedrošina). Ordeņa lente ir [[muarē]], sarkana, ar baltām malassvītrām. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 5. marts, plkst. 08.01
Sv. Staņislava ordenis (Sv.Sto) - 1765. gadā Polijas karaļa Staņislava Augusta Poņatovska dibināts ordenis, kopš 1831. gada viens no Krievijas impērijas apbalvojumiem (jaunākais un pēc ranga zemākais ordenis Krievijā). 1839. gada statūti noteica 3 šķiras. Ordenī ir Maltas krusts ar bumbiņām staru stūros, zeltīts un ar sarkanu emalju. Starp krusta stariem kronēti divgalvu ērgļi, šķēluma galos rievoti pusloki. Aversa centrā balti emaljēts medaljons ar sarkaniem iniciāļiem SS (svētais Staņislavs). Ordeņa zvaigzne ir sudraba, astoņstaru, centrā balti emaljēts medaljons ar sarkaniem iniciāļiem SS, tam apkārt šaura zeltīta josla, kuras ārpusē pa apli izvietots teksts: PRAEMIANDO INICITAT (apbalvojums iedrošina). Ordeņa lente ir muarē, sarkana, ar baltām malassvītrām.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 266. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Grīnberga Laima. Ceļvedis ordeņu vēsturē. - Zvaigzne ABC: Rīga, 1999. - 154 lpp. ISBN 9984-17-190-6
- Дуров В. Ордена России. - Воскресенье: Москва, 1993
- ШепелевЛ.Е. Титулы, мундиры, ордена в Российской империи. - Наука: Ленинград, 1991
