Atšķirības starp "Studentu korporācija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Studentu korporācija''' (vc. ''Studentenverbindung'', kr. ''Студенческая корпорация'') - kādā konkrētā augstskolā studējošo apvienība ar savu goda, izturēšanās un savstarpējās palīdzības kodeksu, kuras locekļi (ko veido gan studenti, gan studijas jau beigušie jeb filistri) savstarpējās saites saglabā visu mūžu. | '''Studentu korporācija''' (vc. ''Studentenverbindung'', kr. ''Студенческая корпорация'') - kādā konkrētā augstskolā studējošo apvienība ar savu goda, izturēšanās un savstarpējās palīdzības kodeksu, kuras locekļi (ko veido gan studenti, gan studijas jau beigušie jeb filistri) savstarpējās saites saglabā visu mūžu. | ||
| − | Izveidojās viduslaiku mācību iestādēs kā vienai sociālajai kategorijai piederošo kopība - universitas, - kā studējošo pašpārvaldes un kopējās atbildības struktūras pēc visā sabiedrībā valdošās korporāciju sistēmas parauga. Kā visas tā laika korporācijas, baudīja tiesas autonomiju - tiesiskā ziņā nebija pakļautas konkrētās pilsētas likumiem, bet gan savai [[Universitāte|augstskolai]] (no šejienes nāk daudzās ziņas par visai vētraino [[Buršs|buršu]] uzdzīvi un "jokiem" - pilsētas varas iestādes nevarēja tos par pārkāpumiem sodīt). Iekšējās organizācijas ziņā bija autonomas. Mācību iestādēm paplašinoties, šīs universitāšu studentu kopības sāka dalīties mazākās vienībās pēc t.s. novadniecības principa (nationes, jeb collegium nationalia). XIX gs. līdz ar izmaiņām augstskolu struktūrā un darbības principos, mainījās arī studentu korporāciju uzbūve, ietverot sevī arī bijušos studentus u.c. iezīmes, kas saglabājušās līdz mūsdienām. Vienas augstskolas studentu korporāciju savstarpējās attiecības koordinē [[šaržēto konvents]]. | + | Izveidojās viduslaiku mācību iestādēs kā vienai sociālajai kategorijai piederošo kopība - universitas, - kā studējošo pašpārvaldes un kopējās atbildības struktūras pēc visā sabiedrībā valdošās korporāciju sistēmas parauga. Kā visas tā laika korporācijas, baudīja tiesas autonomiju - tiesiskā ziņā nebija pakļautas konkrētās pilsētas likumiem, bet gan savai [[Universitāte|augstskolai]] (no šejienes nāk daudzās ziņas par visai vētraino [[Buršs|buršu]] uzdzīvi un "jokiem" - pilsētas varas iestādes nevarēja tos par pārkāpumiem sodīt). Iekšējās organizācijas ziņā bija autonomas. Mācību iestādēm paplašinoties, šīs universitāšu studentu kopības sāka dalīties mazākās vienībās pēc t.s. novadniecības principa (''nationes'', jeb ''collegium nationalia''). XIX gs. līdz ar izmaiņām augstskolu struktūrā un darbības principos, mainījās arī studentu korporāciju uzbūve, ietverot sevī arī bijušos studentus u.c. iezīmes, kas saglabājušās līdz mūsdienām. Vienas augstskolas studentu korporāciju savstarpējās attiecības koordinē [[šaržēto konvents]]. |
Baltijā pirmās studentu korporācijas izveidojās XIX gs. sākumā Tērbatas universitātē: Kuronia (1808), Livonia, Fraternitas Rigensis (1823), Estonia. Lai iestātos korporācijā, studenta tautībai nebija nozīmes, tikai dzīvesvietai. Parādoties latviešu [[Nacionālisms|politiskajam nacionālismam]], XIX gs. latviešu studenti sāka norobežoties no savas novadniecības, veidojot jaunas, nu pēc etniskuma principa veidotas korporācijas: Lettonia (1870), Selonia (1880), Lettgallia (1899), Talavia (1900) u.c. | Baltijā pirmās studentu korporācijas izveidojās XIX gs. sākumā Tērbatas universitātē: Kuronia (1808), Livonia, Fraternitas Rigensis (1823), Estonia. Lai iestātos korporācijā, studenta tautībai nebija nozīmes, tikai dzīvesvietai. Parādoties latviešu [[Nacionālisms|politiskajam nacionālismam]], XIX gs. latviešu studenti sāka norobežoties no savas novadniecības, veidojot jaunas, nu pēc etniskuma principa veidotas korporācijas: Lettonia (1870), Selonia (1880), Lettgallia (1899), Talavia (1900) u.c. | ||
Versija, kas saglabāta 2019. gada 6. janvāris, plkst. 12.37
Studentu korporācija (vc. Studentenverbindung, kr. Студенческая корпорация) - kādā konkrētā augstskolā studējošo apvienība ar savu goda, izturēšanās un savstarpējās palīdzības kodeksu, kuras locekļi (ko veido gan studenti, gan studijas jau beigušie jeb filistri) savstarpējās saites saglabā visu mūžu.
Izveidojās viduslaiku mācību iestādēs kā vienai sociālajai kategorijai piederošo kopība - universitas, - kā studējošo pašpārvaldes un kopējās atbildības struktūras pēc visā sabiedrībā valdošās korporāciju sistēmas parauga. Kā visas tā laika korporācijas, baudīja tiesas autonomiju - tiesiskā ziņā nebija pakļautas konkrētās pilsētas likumiem, bet gan savai augstskolai (no šejienes nāk daudzās ziņas par visai vētraino buršu uzdzīvi un "jokiem" - pilsētas varas iestādes nevarēja tos par pārkāpumiem sodīt). Iekšējās organizācijas ziņā bija autonomas. Mācību iestādēm paplašinoties, šīs universitāšu studentu kopības sāka dalīties mazākās vienībās pēc t.s. novadniecības principa (nationes, jeb collegium nationalia). XIX gs. līdz ar izmaiņām augstskolu struktūrā un darbības principos, mainījās arī studentu korporāciju uzbūve, ietverot sevī arī bijušos studentus u.c. iezīmes, kas saglabājušās līdz mūsdienām. Vienas augstskolas studentu korporāciju savstarpējās attiecības koordinē šaržēto konvents.
Baltijā pirmās studentu korporācijas izveidojās XIX gs. sākumā Tērbatas universitātē: Kuronia (1808), Livonia, Fraternitas Rigensis (1823), Estonia. Lai iestātos korporācijā, studenta tautībai nebija nozīmes, tikai dzīvesvietai. Parādoties latviešu politiskajam nacionālismam, XIX gs. latviešu studenti sāka norobežoties no savas novadniecības, veidojot jaunas, nu pēc etniskuma principa veidotas korporācijas: Lettonia (1870), Selonia (1880), Lettgallia (1899), Talavia (1900) u.c.
Skat. arī: komeršs
