Svētā Valdošā sinode

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Krievijas Pareizticīgās Baznīcas Svētā sinode (kr. Священный синод Русской православной церкви) jeb vienkārši Svētā sinode (Священный синод) - viena no augstākajām valsts varas institūcijām Krievijas impērijā, dibināta 1721. gada 25 janvārī kā Garīgo lietu kolēģija, vēlāk pārdēvēta kā Svētā Valdošā sinode (Святейший Правительствующий Синод). Pārzināja Krievijas Pareizticīgo Baznīcas lietas: apstiprināja vai atlaida Baznīcas amatpersonas, skaidroja ticības dogmas, pārvaldīja Baznīcas īpašumus, kontrolēja Baznīcas cietumus, Baznīcas cenzūru u.tml. Svētās sinodes locekļus iecēla imperators, bet tās darbību uzraudzīja virsprokurors (обер-прокурорь).

1917. gadā Svēto sinodi pārveidoja par Maskavas un visas Krievzemes patriarha padomdevēju institūciju.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Divergens, Rīga, 2001., 180. lpp.

  • Cracraft James. The Church Reform of Peter the Great. - Stanford UP: Stanford (CA), 1971
  • Most Holy Governing Synod // The Catholic Encyclopedia volume 7, entry by Adrian Fortescue, publisher: Robert Appleton Company, 1910

  • Кедров Н.И. Духовный регламент в связи с преобразовательною деятельностью Петра Великого. - Москва, 1886
  • Тихомиров П.В. Каноническое достоинство реформ Петра Великого по церковному управлению. // «Богословскій Вѣстникъ, издаваемый Императорскою Московскою Духовною Академіею». 1904, № 1 и 2.
  • Высшие и центральные государственные учреждения России. 1801-1917. - Наука: СПб., 1998, Т. 1, стр. 134-147.
  • Ольшевский Н. Святейший Правительствующий Синод при Петре Великом, его организация и деятельность - 1894, 123 c.

Resursi internetā par šo tēmu