Atšķirības starp "Svētbilžu grautiņi" versijām
m (Aizsargāja Svētbilžu grautiņi [edit=autoconfirmed:move=autoconfirmed]) |
(→Svētbilžu grautiņi Livonijā) |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
Katoļu un jaunradušos luterāņu attiecības saasinājās 1523. gadā, kad Valmierā sāka sprediķot kažocnieks [[Hofmanis Melhiors|Melhiors Hofmanis]], aicinot ne tikai nepakļauties [[Pāvests|pāvestam]] (kas jau bija noticis), bet uzsākt uzbrukumus katoļiem. Šo sprediķu ietekmē vairākās [[Livonija]]s pilsētās sākās protestantu izraisīti nemieri. | Katoļu un jaunradušos luterāņu attiecības saasinājās 1523. gadā, kad Valmierā sāka sprediķot kažocnieks [[Hofmanis Melhiors|Melhiors Hofmanis]], aicinot ne tikai nepakļauties [[Pāvests|pāvestam]] (kas jau bija noticis), bet uzsākt uzbrukumus katoļiem. Šo sprediķu ietekmē vairākās [[Livonija]]s pilsētās sākās protestantu izraisīti nemieri. | ||
| − | 1524. g. protestantu pūļi iebruka Rīgas katoļu baznīcās | + | 1524. g. protestantu pūļi iebruka Rīgas katoļu baznīcās uzsākot t.s. ''svētbilžu grautiņus''. Nemierus uzsāka Rīgas [[Melngalvju brālība|melngalvji]], kas Sv. Pētera baznīcā sadauzīja savas brālības altāri. Nakamajās dienās altāru un svētbilžu dauzīšana Sv. Pētera un Sv. Jēkaba baznīcās kļuva masveidīga, bet vēlāk tā pārsviedās uz Doma katedrāli, kurā bija divdesmit altāri. |
Rīgas [[rāte]], izmantojot situāciju, novembrī aizliedza katoļu baznīcās rīkot dievkalpojumus, konfiscēja [[Baznīca]]s īpašumus, kā arī slēdza katedrāli un [[Klosteris|klosterus]]. Turpināja darboties tikai [[Cisterciešu ordenis|cisterciešu]] un [[Franciskāņu ordenis|franciskāņu]] sieviešu klosteri. Tad tika vēlreiz izpostīts Doms, iepriekšējā [[Arhibīskaps|arhibīskapa]] [[Linde Jespers|Jespera Lindes]] bronzas kapa pieminekli pārlēja lielgabalos, bet altāra gleznas nolēma t. s. ''raganu pārbaudei'' vispirms peldināja Daugavā un pēc tam sadedzināja. Smags trieciens katoļiem bija baznīcas dārglietu konfiskācija, hospitāļu, domkapitula īpašumu pārņemšana, klosteru bibliotēku izpostīšana, milzuma mākslas darbu iznīcināšana un garīdznieku, mūku un mūķeņu padzīšana no Rīgas kā arī dievkalpojumu aizliegšana. | Rīgas [[rāte]], izmantojot situāciju, novembrī aizliedza katoļu baznīcās rīkot dievkalpojumus, konfiscēja [[Baznīca]]s īpašumus, kā arī slēdza katedrāli un [[Klosteris|klosterus]]. Turpināja darboties tikai [[Cisterciešu ordenis|cisterciešu]] un [[Franciskāņu ordenis|franciskāņu]] sieviešu klosteri. Tad tika vēlreiz izpostīts Doms, iepriekšējā [[Arhibīskaps|arhibīskapa]] [[Linde Jespers|Jespera Lindes]] bronzas kapa pieminekli pārlēja lielgabalos, bet altāra gleznas nolēma t. s. ''raganu pārbaudei'' vispirms peldināja Daugavā un pēc tam sadedzināja. Smags trieciens katoļiem bija baznīcas dārglietu konfiskācija, hospitāļu, domkapitula īpašumu pārņemšana, klosteru bibliotēku izpostīšana, milzuma mākslas darbu iznīcināšana un garīdznieku, mūku un mūķeņu padzīšana no Rīgas kā arī dievkalpojumu aizliegšana. | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 30. jūlijs, plkst. 06.27
Svētbilžu grautiņi – svētbilžu un grezno baznīcas iekārtu iznīcināšana, ko izraisīja greznības un svētbilžu kulta noliegums Reformācijas pirmajās desmitgadēs, kad protestantisma izplatības sfērā esošajās Eiropas pilsētās sākās masveida protestantu iebrukumi katoļu baznīcās, tās izpostot: dedzinot svētbildes, sagraujot un sadedzinot altārus, iznīcinot visus telpu rotājumus, nogalinot vai padzenot šo baznīcu kalpotājus un aizstāvjus.
Svētbilžu grautiņi Livonijā
Katoļu un jaunradušos luterāņu attiecības saasinājās 1523. gadā, kad Valmierā sāka sprediķot kažocnieks Melhiors Hofmanis, aicinot ne tikai nepakļauties pāvestam (kas jau bija noticis), bet uzsākt uzbrukumus katoļiem. Šo sprediķu ietekmē vairākās Livonijas pilsētās sākās protestantu izraisīti nemieri.
1524. g. protestantu pūļi iebruka Rīgas katoļu baznīcās uzsākot t.s. svētbilžu grautiņus. Nemierus uzsāka Rīgas melngalvji, kas Sv. Pētera baznīcā sadauzīja savas brālības altāri. Nakamajās dienās altāru un svētbilžu dauzīšana Sv. Pētera un Sv. Jēkaba baznīcās kļuva masveidīga, bet vēlāk tā pārsviedās uz Doma katedrāli, kurā bija divdesmit altāri.
Rīgas rāte, izmantojot situāciju, novembrī aizliedza katoļu baznīcās rīkot dievkalpojumus, konfiscēja Baznīcas īpašumus, kā arī slēdza katedrāli un klosterus. Turpināja darboties tikai cisterciešu un franciskāņu sieviešu klosteri. Tad tika vēlreiz izpostīts Doms, iepriekšējā arhibīskapa Jespera Lindes bronzas kapa pieminekli pārlēja lielgabalos, bet altāra gleznas nolēma t. s. raganu pārbaudei vispirms peldināja Daugavā un pēc tam sadedzināja. Smags trieciens katoļiem bija baznīcas dārglietu konfiskācija, hospitāļu, domkapitula īpašumu pārņemšana, klosteru bibliotēku izpostīšana, milzuma mākslas darbu iznīcināšana un garīdznieku, mūku un mūķeņu padzīšana no Rīgas kā arī dievkalpojumu aizliegšana.
Ieteicamā literatūra
- Rubenis Andris. Renesanses un reformācijas laikmeta kultūra Eiropā. - Rīga : Zvaigzne ABC, 2000
