Atšķirības starp "Tīzenhauzeni" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
fon '''Tīzenhauzeni''' (''von Tiesenhausen'', kr. ''фон Тизенгаузены'') - vācu izcelsmes (Lejassaksija) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Pirmais avotos 1223. gadā pieminēts Rīgas bīskapa [[vasalis Engelberts (''Engelbertus de Tysenhusen'', ?-?). Engelberta dēls Joans laulājies ar Kokneses valdnieka Vetsekes mazmeitu Sofiju, tādējādi saradojoties ar vienu no ievērojamākajām letgaļu dzimtām. Laika gaitā Tīzenhauzeni sadalījās vairākās līnijās: | fon '''Tīzenhauzeni''' (''von Tiesenhausen'', kr. ''фон Тизенгаузены'') - vācu izcelsmes (Lejassaksija) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Pirmais avotos 1223. gadā pieminēts Rīgas bīskapa [[vasalis Engelberts (''Engelbertus de Tysenhusen'', ?-?). Engelberta dēls Joans laulājies ar Kokneses valdnieka Vetsekes mazmeitu Sofiju, tādējādi saradojoties ar vienu no ievērojamākajām letgaļu dzimtām. Laika gaitā Tīzenhauzeni sadalījās vairākās līnijās: | ||
* Tīzenhauzeni no Ērgļiem, 1654. gadā saņēma Zviedrijas karalistes [[Barons|brīvkungu]] titulu. | * Tīzenhauzeni no Ērgļiem, 1654. gadā saņēma Zviedrijas karalistes [[Barons|brīvkungu]] titulu. | ||
| − | * Tīzenhauzeni no Bērzaunes | + | * Tīzenhauzeni no Bērzaunes. 1759. gadā Bernds no Lielsausnējas (''Bernd Gustav von Tiesenhausen auf Groß-Saußen'' kļuva par [[Grāfs|grāfu]]. |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ērgļu (''Erlaa''), Bērzaunes (''Bersohn''), Jumurdas, Sausnējas, Kokneses, Vietalvas, Tirzas, Kalsnavas, Vējavas un Adulienas u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ērgļu (''Erlaa''), Bērzaunes (''Bersohn''), Jumurdas, Sausnējas, Kokneses, Vietalvas, Tirzas, Kalsnavas, Vējavas un Adulienas u.c. [[muiža]]s. | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 27. decembris, plkst. 20.39
fon Tīzenhauzeni (von Tiesenhausen, kr. фон Тизенгаузены) - vācu izcelsmes (Lejassaksija) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmais avotos 1223. gadā pieminēts Rīgas bīskapa [[vasalis Engelberts (Engelbertus de Tysenhusen, ?-?). Engelberta dēls Joans laulājies ar Kokneses valdnieka Vetsekes mazmeitu Sofiju, tādējādi saradojoties ar vienu no ievērojamākajām letgaļu dzimtām. Laika gaitā Tīzenhauzeni sadalījās vairākās līnijās:
- Tīzenhauzeni no Ērgļiem, 1654. gadā saņēma Zviedrijas karalistes brīvkungu titulu.
- Tīzenhauzeni no Bērzaunes. 1759. gadā Bernds no Lielsausnējas (Bernd Gustav von Tiesenhausen auf Groß-Saußen kļuva par grāfu.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ērgļu (Erlaa), Bērzaunes (Bersohn), Jumurdas, Sausnējas, Kokneses, Vietalvas, Tirzas, Kalsnavas, Vējavas un Adulienas u.c. muižas.
