Taless no Milētas

Taless no Milētas (gr. Θαλῆς ὁ Μιλήσιος, Thales hō Milesios, ~624.-547.) - filosofs, Milētas skolas izveidotājs, Pītagora skolotājs. Antīkajā tradīcijā tika uzskatīts par vienu no "septiņiem gudrajiem".

Pirmais sengrieķu domas pārstāvis, par kuru ir drošas vēsturiskas ziņas. Dzimis aristokrātu dzimtā 35. olimpiādes laikā (640.–637 g.p.m.ē.), Milētas polisā, Mazāzijas rietumu krastā (mūsd. Turcijas teritorijā, Ajdinas apgabalā), pie Meandras upes grīvas. Būdams tirgotājs, daudz ceļojis, mācījies astronomiju un matemātiku Ēģiptē un Babilonā. Aktīvi līdzdarbojies politikā - kā diplomāts organizējis Jonijas polisu savienību pret Persiju, - bijis tuvs tirāna Frasibula draugs. Pieņemot skolniekus, izveidojis pats savu domātāju skolu. Popularizējis zināšanu nepieciešamību, kur viens no zināmākajiem piemēriem tiek minēts tas, ka aprķinājis gaidāmā saules aptumsuma brīdi 585. g.p.m.ē. Paša Talesa sacerējumi nav saglabājušies, bet par tā lielo ietekmi liecina kaut vai tas, ka ievērojamais grieķu rakstnieks Aristofāns savā darbā “Mākonis” min viņu kā paraugu domātājiem. Arī Aristotelis savu darbu “Metafizika” sāk ar Talesa uzskatu atspoguļojumu. Lietu daudzveidībā meklēja kādu vienu pirmssākumu (elementu), kuru hipotētiski aplūkoja kā ķermenisku, jutekliski uztveramu vielu, mācīja, ka visa esošā pamatā ir ūdens. Atklājis veidu kā aprēķināt attālumu no kuģa jūrā, kā arī piramīdas augstumu pēc ēnas, ko tā met.

Literatūra par šo tēmu

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 408. lpp.