Atšķirības starp "Tamga" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(pievienoju attēlu)
m
 
(13 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Sarmatian_tamgas.jpg‎|right|thumb|200px|Sarmatu tamgas (pēc Solomonik E., 1959.)]]
 
[[Attēls:Sarmatian_tamgas.jpg‎|right|thumb|200px|Sarmatu tamgas (pēc Solomonik E., 1959.)]]
'''Tamga''' (''Tamga, tamgha, тамга'') - [[Tjurki|tjurku]], [[mongoļi|mongoļu]] u.c.Eirāzijas stepes [[nomadi|nomadu]] tautu ([[Kušani|kušanu]], [[Sarmati|sarmatu]], [[Skiti|skitu]], [[Hazāri|hazāru]], [[Alāni|alānu]], [[Tatāri|tatāru]]), Kaukāza tautu ([[Abhāzi|abhāzu]]), senkrievu, [[Kipčaki|kipčaku]], ungāru, lietuviešu, [[Irāņi|irāņu]] u.c. kultūrās indivīda, dzimtas, klana radniecīgās vai mantiskās piederības zīme, emblēma, kas bieži kalpoja kā [[ģerbonis]]. Tamgu pamatā ir ģeometriskas figūras (aplis, kvadrāts, trijstūris, lenķis u.c.), sakrālās piktogrammas, dzīvnieku, sadzīves priekšmetu, ieroču stilizēti attēli, [[Rūnu raksts|rūna]]s, arī alfabētu burti.
+
'''Tamga''' (''Tamga, tamgha, тамга'') - [[Tjurki|tjurku]], [[mongoļi|mongoļu]] u.c.Eirāzijas stepes [[nomadi|nomadu]] tautu ([[Kušani|kušanu]], [[Sarmati|sarmatu]], [[Skiti|skitu]], [[Hazāri|hazāru]], [[Alāni|alānu]], [[Tatāri|tatāru]]), Kaukāza tautu ([[Abhāzi|abhāzu]]), senkrievu, [[Kipčaki|kipčaku]], ungāru, lietuviešu, [[Irāņi|irāņu]] u.c. kultūrās indivīda, dzimtas, klana radniecīgās vai mantiskās piederības zīme, emblēma, kas bieži kalpoja kā [[ģerbonis]]. Tamgu pamatā ir ģeometriskas figūras (aplis, kvadrāts, trijstūris, lenķis u.c.), sakrālās piktogrammas, dzīvnieku, sadzīves priekšmetu, ieroču stilizēti attēli, [[rūnas]], arī alfabētu burti.
  
Pats apzīmējums "tamga" ir tjurku-mongoļu izcelsmes, un burtiski nozīmē "zīme", "zīmogs". [[Viduslaiki|viduslaikos]] [[Mongoļu impērija|Mongoļu impērijā]], pēc tam [[Juaņ impērija|Juaņ impērijā]] (un tās vasaļzemēs) ar šo jēdzienu apzīmēja arī "dokumentu ar [[Hans|hana]] zīmogu" (t.i. caurlaides, pilnvaras, statusa diplomus utt.).
+
Pats apzīmējums "tamga" ir tjurku-mongoļu izcelsmes, un burtiski nozīmē "zīme", "zīmogs". [[Viduslaiki|viduslaikos]] [[Mongoļu impērija|Mongoļu impērijā]], pēc tam [[Juaņ impērija|Juaņ impērijā]] (un tās vasaļzemēs) ar šo jēdzienu apzīmēja arī "dokumentu ar [[Hans|hana]] zīmogu" (t.i. caurlaides, pilnvaras, statusa diplomus utt.). Šādos gadījumos liela nozīme bija tamgas krāsai, kas tika izmantota atkarīgā no dokumenta svarīguma pakāpes (piemēram, sarkanā krāsā - ''al tamga'' - bija pašu svarīgāko dokumentu zīmogi).
 
+
[[Attēls:Mongolian_tamgas.jpg‎|right|thumb|200px|Dažu zināmāko mongoļu hanu tamgas-ģerboņi]]
== Funkcijas ==
 
[[Attēls:Mongolian_tamgas.jpg‎|right|thumb|200px|Dažu zināmāko mongoļu hānu tamgas-ģerboņi]]
 
 
[[Attēls:Ruriks_crests.png‎|right|thumb|200px|senkrievu Rurikoviču dinastijas kņazu tamgas-ģerboņi]]
 
[[Attēls:Ruriks_crests.png‎|right|thumb|200px|senkrievu Rurikoviču dinastijas kņazu tamgas-ģerboņi]]
 
* '''Tamga kā ģerbonis''' - ļoti izplatīta tamgas funkcija bija būt par radniecīgas, etniskas vai kolektīvas grupas vienojošu simbolu, kas ļāva vizuāli paust piederību "savējiem" (ģimenei, dzimtai, klanam, ciltij, cilšu grupai), atpazīt savējos starp "svešiem". Attiecīgi ar grupas tamgu tika apzīmēti tās [[Karogs|karogi]], svētvietas utt. Vai katrs grupas loceklis varēja lietot kopējo tamgu, jeb tikai līderi, nav zināms. Indivīds, kurš izmantoja tamgu kā savu ģerboni, kā likums vai nu lietoja nemainītu savas dzimtas tamgu, vai tai pievienoja kādu nenozīmīgu pamatelementu, nemainot zīmes pamatattēlu.
 
* '''Tamga kā ģerbonis''' - ļoti izplatīta tamgas funkcija bija būt par radniecīgas, etniskas vai kolektīvas grupas vienojošu simbolu, kas ļāva vizuāli paust piederību "savējiem" (ģimenei, dzimtai, klanam, ciltij, cilšu grupai), atpazīt savējos starp "svešiem". Attiecīgi ar grupas tamgu tika apzīmēti tās [[Karogs|karogi]], svētvietas utt. Vai katrs grupas loceklis varēja lietot kopējo tamgu, jeb tikai līderi, nav zināms. Indivīds, kurš izmantoja tamgu kā savu ģerboni, kā likums vai nu lietoja nemainītu savas dzimtas tamgu, vai tai pievienoja kādu nenozīmīgu pamatelementu, nemainot zīmes pamatattēlu.
* '''Tamga kā īpašumzīme''' - visai bieži tamgas kalpoja kā "savas" teritorijas (pat [[valsts]]), sava kustamā un nekustamā īpašuma zīme.
+
* '''Tamga kā īpašumzīme''' (mājas zīme) - visai bieži tamgas kalpoja kā "savas" teritorijas (valdījumu), sava kustamā un nekustamā īpašuma zīme.
 
* '''Tamga kā autora zīme''' - iespējams, lai gan ne visai izplatīti, ka amatnieki kādreiz izmantoja savu tamgu, lai "parakstītu" īpaši izdevušos darbu, iemūžinātu savu autorību.
 
* '''Tamga kā autora zīme''' - iespējams, lai gan ne visai izplatīti, ka amatnieki kādreiz izmantoja savu tamgu, lai "parakstītu" īpaši izdevušos darbu, iemūžinātu savu autorību.
 
* '''Tamga kā tiesību pieteikums''' - visai bieži tamgas sastopamas vietās, kuras nekādi nevarēja piederēt to nesējiem (piemēram, iecirstas klintīs vai arhitektūras elementos visai tālu no tamgas grupas apdzīvotās teritorijas). Visticamāk, te parādās viena no tamgas sakrālajām nozīmēm, ar to apzīmējot sasniegto, uz ko nākotnē varētu pretendēt (kā klasiskais "es te biju").
 
* '''Tamga kā tiesību pieteikums''' - visai bieži tamgas sastopamas vietās, kuras nekādi nevarēja piederēt to nesējiem (piemēram, iecirstas klintīs vai arhitektūras elementos visai tālu no tamgas grupas apdzīvotās teritorijas). Visticamāk, te parādās viena no tamgas sakrālajām nozīmēm, ar to apzīmējot sasniegto, uz ko nākotnē varētu pretendēt (kā klasiskais "es te biju").
* '''Tamga kā personas apliecība''' - kad tamga tika lietota kā zīmogs, paraksts. [[Monarhs|monarha]] tamgas attēlošana uz monētām, iekļaušana valdnieka parakstītos aktos, apliecināja personīgu iesaistīšanos un varu.
+
* '''Tamga kā pilnvaru apliecība''' - kad tamga tika lietota kā sizerena, valdnieka zīmogs uz juridiski saistošiem aktiem, oficiālām vēstulēm, attēlošana uz monētām, apliecināja monarha personīgu iesaistīšanos.
 
* '''Tamga kā vasalitātes vai pavalstniecības apliecinājums''' - aristokrātu vai pat valdnieku tamgu esamība uz tik nesvarīgiem sadzīves priekšmetiem, kur skaidrs, tamgas īpašnieka klātbūtne nav bijusi, liecina par priekšmeta īpašnieka vēlmi uzsvērt savu piederību tamgas nēsātājam. Svešas tamgas izmantošana norāda uz izmantotāja vasalitāti, attiecībā pret tamgas īpašnieku (līdzīgi kā Rietumeiropas [[Heraldika|heraldikā]], kur vasalis bieži savā ģerbonī iekļāva kādu sava kunga ģerboņa elementu).
 
* '''Tamga kā vasalitātes vai pavalstniecības apliecinājums''' - aristokrātu vai pat valdnieku tamgu esamība uz tik nesvarīgiem sadzīves priekšmetiem, kur skaidrs, tamgas īpašnieka klātbūtne nav bijusi, liecina par priekšmeta īpašnieka vēlmi uzsvērt savu piederību tamgas nēsātājam. Svešas tamgas izmantošana norāda uz izmantotāja vasalitāti, attiecībā pret tamgas īpašnieku (līdzīgi kā Rietumeiropas [[Heraldika|heraldikā]], kur vasalis bieži savā ģerbonī iekļāva kādu sava kunga ģerboņa elementu).
 
* '''Tamga kā sargājoša zīme''' - daudzu tamgu visai sarežģītā semantika un to atvasinājums no kulta vai totēmu zīmēm, pieļauj iespēju, ka tās kalpojušas arī kā sargājošas zīmes, grafiski amuleti, konkrētās grupas kolektīvā sakrālā spēka simbols.
 
* '''Tamga kā sargājoša zīme''' - daudzu tamgu visai sarežģītā semantika un to atvasinājums no kulta vai totēmu zīmēm, pieļauj iespēju, ka tās kalpojušas arī kā sargājošas zīmes, grafiski amuleti, konkrētās grupas kolektīvā sakrālā spēka simbols.
18. rindiņa: 16. rindiņa:
 
Vizuāli un pēc pielietojuma tamgas ir līdzīgas arī [[Piederības zīmes|piederības zīmēm]].
 
Vizuāli un pēc pielietojuma tamgas ir līdzīgas arī [[Piederības zīmes|piederības zīmēm]].
  
== Ieteicamā literatūra ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Brook, Kevin Alan. The Jews of Khazaria. 2d ed. Rowman and Littlefield, 2006
 
* Brook, Kevin Alan. The Jews of Khazaria. 2d ed. Rowman and Littlefield, 2006
38. rindiņa: 36. rindiņa:
 
* Мещанинов И.И. Загадочные знаки Причерноморья // ИГАИМК, 1932
 
* Мещанинов И.И. Загадочные знаки Причерноморья // ИГАИМК, 1932
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 +
* [http://www.tcoletribalrugs.com/article48WrightTamga.html Richard Wright. The Tamga.]
 +
----
 +
* [http://www.szlachta.org/tatarzy.htm Szlachta tatarska]
 +
* [http://www.tatarzy.tkb.pl/ Herby tatarskie w Wielkim Księstwie Litewskim]
 +
----
 
* [http://www.apsny.ru/history/history.php?page=content/tamgi.htm Abhāzu tamgas (krievu val.)]
 
* [http://www.apsny.ru/history/history.php?page=content/tamgi.htm Abhāzu tamgas (krievu val.)]
 
* [http://www.history.kz/ru.php Kazahu tamgas (krievu val.)]
 
* [http://www.history.kz/ru.php Kazahu tamgas (krievu val.)]
* [http://info.charm.ru/library/tamgha.htm Mongoļu hānu tamgas (krievu val.)]
+
* [http://info.charm.ru/library/tamgha.htm Mongoļu hanu tamgas (krievu val.)]
* [http://www.kroraina.com/alan/olhovskij.html#1/ Ольховский В.С., Тамга, к функции знака (krievu val.)]
+
* [http://www.kroraina.com/alan/olhovskij.html#1/ Ольховский В.С., Тамга, к функции знака]
* [http://www.tatarzy.tkb.pl/ Herby tatarskie w Wielkim Księstwie Litewskim (poļu val.)]
+
* [http://travel.kyiv.org/crimea/feodosiia/museum/museum_8.phtml Tatāru ģerboņi Feodosijas muzeja materiālos (krievu val.)]
* [http://www.szlachta.org/tatarzy.htm Szlachta tatarska (poļu val.)]
 
* [http://travel.kyiv.org/crimea/feodosiia/museum/museum_8.phtml Tatāru ģerboņi Teodosijas muzeja materiālos (krievu val.)]
 
 
* [http://turkolog.narod.ru/info/nog-9.htm Naimanu loma nogaju etnoģenēzē un to tamgas (krievu val.)]
 
* [http://turkolog.narod.ru/info/nog-9.htm Naimanu loma nogaju etnoģenēzē un to tamgas (krievu val.)]
 +
* [http://tashlar.narod.ru/text/tamga-romania.htm Имре Баски. Тамги и этнические названия]
 +
* [http://www.archive.gov.tatarstan.ru/magazine/go/anonymous/main/?path=mg:/numbers/2008_1/02/02_1/ Болгарские тамги. Булгарская письменность (Раннебулгарский и домонгольский периоды)]
  
[[Category:Heraldika]]
+
[[Kategorija:Heraldika]]

Pašreizējā versija, 2017. gada 16. janvāris, plkst. 18.34

Sarmatu tamgas (pēc Solomonik E., 1959.)

Tamga (Tamga, tamgha, тамга) - tjurku, mongoļu u.c.Eirāzijas stepes nomadu tautu (kušanu, sarmatu, skitu, hazāru, alānu, tatāru), Kaukāza tautu (abhāzu), senkrievu, kipčaku, ungāru, lietuviešu, irāņu u.c. kultūrās indivīda, dzimtas, klana radniecīgās vai mantiskās piederības zīme, emblēma, kas bieži kalpoja kā ģerbonis. Tamgu pamatā ir ģeometriskas figūras (aplis, kvadrāts, trijstūris, lenķis u.c.), sakrālās piktogrammas, dzīvnieku, sadzīves priekšmetu, ieroču stilizēti attēli, rūnas, arī alfabētu burti.

Pats apzīmējums "tamga" ir tjurku-mongoļu izcelsmes, un burtiski nozīmē "zīme", "zīmogs". viduslaikos Mongoļu impērijā, pēc tam Juaņ impērijā (un tās vasaļzemēs) ar šo jēdzienu apzīmēja arī "dokumentu ar hana zīmogu" (t.i. caurlaides, pilnvaras, statusa diplomus utt.). Šādos gadījumos liela nozīme bija tamgas krāsai, kas tika izmantota atkarīgā no dokumenta svarīguma pakāpes (piemēram, sarkanā krāsā - al tamga - bija pašu svarīgāko dokumentu zīmogi).

Dažu zināmāko mongoļu hanu tamgas-ģerboņi
senkrievu Rurikoviču dinastijas kņazu tamgas-ģerboņi
  • Tamga kā ģerbonis - ļoti izplatīta tamgas funkcija bija būt par radniecīgas, etniskas vai kolektīvas grupas vienojošu simbolu, kas ļāva vizuāli paust piederību "savējiem" (ģimenei, dzimtai, klanam, ciltij, cilšu grupai), atpazīt savējos starp "svešiem". Attiecīgi ar grupas tamgu tika apzīmēti tās karogi, svētvietas utt. Vai katrs grupas loceklis varēja lietot kopējo tamgu, jeb tikai līderi, nav zināms. Indivīds, kurš izmantoja tamgu kā savu ģerboni, kā likums vai nu lietoja nemainītu savas dzimtas tamgu, vai tai pievienoja kādu nenozīmīgu pamatelementu, nemainot zīmes pamatattēlu.
  • Tamga kā īpašumzīme (mājas zīme) - visai bieži tamgas kalpoja kā "savas" teritorijas (valdījumu), sava kustamā un nekustamā īpašuma zīme.
  • Tamga kā autora zīme - iespējams, lai gan ne visai izplatīti, ka amatnieki kādreiz izmantoja savu tamgu, lai "parakstītu" īpaši izdevušos darbu, iemūžinātu savu autorību.
  • Tamga kā tiesību pieteikums - visai bieži tamgas sastopamas vietās, kuras nekādi nevarēja piederēt to nesējiem (piemēram, iecirstas klintīs vai arhitektūras elementos visai tālu no tamgas grupas apdzīvotās teritorijas). Visticamāk, te parādās viena no tamgas sakrālajām nozīmēm, ar to apzīmējot sasniegto, uz ko nākotnē varētu pretendēt (kā klasiskais "es te biju").
  • Tamga kā pilnvaru apliecība - kad tamga tika lietota kā sizerena, valdnieka zīmogs uz juridiski saistošiem aktiem, oficiālām vēstulēm, attēlošana uz monētām, apliecināja monarha personīgu iesaistīšanos.
  • Tamga kā vasalitātes vai pavalstniecības apliecinājums - aristokrātu vai pat valdnieku tamgu esamība uz tik nesvarīgiem sadzīves priekšmetiem, kur skaidrs, tamgas īpašnieka klātbūtne nav bijusi, liecina par priekšmeta īpašnieka vēlmi uzsvērt savu piederību tamgas nēsātājam. Svešas tamgas izmantošana norāda uz izmantotāja vasalitāti, attiecībā pret tamgas īpašnieku (līdzīgi kā Rietumeiropas heraldikā, kur vasalis bieži savā ģerbonī iekļāva kādu sava kunga ģerboņa elementu).
  • Tamga kā sargājoša zīme - daudzu tamgu visai sarežģītā semantika un to atvasinājums no kulta vai totēmu zīmēm, pieļauj iespēju, ka tās kalpojušas arī kā sargājošas zīmes, grafiski amuleti, konkrētās grupas kolektīvā sakrālā spēka simbols.

Vizuāli un pēc pielietojuma tamgas ir līdzīgas arī piederības zīmēm.

Literatūra par šo tēmu

  • Brook, Kevin Alan. The Jews of Khazaria. 2d ed. Rowman and Littlefield, 2006
  • Christian, David. A History of Russia, Mongolia and Central Asia. Blackwell, 1999
  • Franklin, Simon and Jonathan Shepard. The Emergence of Rus 750-1200. London: Longman, 1996
  • Pritsak, Omeljan. The Origins of the Old Rus' Weights and Monetary Systems. Cambridge, MA: Harvard Ukrainian Research Institute, 1998
  • Dziadulewicz S., Herbarz rodzin tatarskich w Polsce. Wilno 1929
  • Dudziński P., Alfabet heraldyczny. Warszawa 1997
  • Sulimirski T., Sarmaci. Warszawa 1979
  • Драчук В.С. Дорогами тысячелетий. Киев. 1982
  • Ольховский В.С., Тамга (к функции знака). / Историко-археологический альманах, No 7, Армавир, 2001
  • Ґречило А. Українська міська геральдика. – Київ; Львів, 1998.
  • Лебединський Я. Тамги, або степова «геральдика» // Знак. Вісник Українського геральдичного товариства. – 2000. № 22
  • Тынышпаев М. Материалы к истории киргиз-казакского народа. – Ташкент, 1925
  • Арсеньев Ю.В. О геральдических знаменах в связи с вопросом о государственных цветах древней России // ЖМЮ, 1911, № 3
  • Драчук В.С. Системы знаков Северного Причерноморья. Киев, 1975
  • Драчук В.С. Основные геральдические системы на территории СССР. Диссертация на соискание ученой степени доктора наук в форме научного доклада. Киев, 1981
  • Рыбаков Б.А. Знаки собственности в княжеском хозяйстве Киевской Руси X — XII вв. // Советская археология. 1940, т. VI
  • Мещанинов И.И. Загадочные знаки Причерноморья // ИГАИМК, 1932

Resursi internetā par šo tēmu