Atšķirības starp "Templiešu ordenis" versijām

Versija, kas saglabāta 2008. gada 10. novembris, plkst. 14.07

Templiešu ordenis

dibināts	13.01.1129. Trojas koncils
likvidēts	22.03.1312. Vjennas koncils
devīze	Beaucéant!
tērps	balta mantija ar sarkanu krustu
sizerens	pāvests

Kristus nabadzīgā brālība Zalamana Templī (Pauperes commilitones Christi Templique Solomonici) jeb Templiešu ordenis - XII gs. Palestīnā izveidots mūku bruņinieku ordenis, kuram bija ievērojama politiska, militāra un ekonomiska loma Vidusjūras reģionā t.s. krusta karu laikā. Ap 1118. gadu Jeruzalemē grupa krustnešu - Hugo de Peins (Hugues de Payns en Champagne), Gotfrīds de Sentomērs (Godefroy de Saint-Omer, comté de Flandre), Andrē de Monbārs (André de Montbard, originaire de la Bourgogne), Penjēns de Mondibjē (Payen de Montdidier, originaire de la Somme en Picardie), Ašambā de Sentamāns (Archambault de Saint-Amand), Žofruā Bizols (Geoffroy Bisol, originaire de Frameries dans le comté de Hainaut) un Rolands no Provansas (Rolland, originaire du marquisat de Provence), kā arī divi cisterciešu mūki Konrads un Gundemars (Gondemare), - izveidoja brālību ar mērķi aizsargāt svētceļniekus no saracēņu un laupītāju uzbrukumiem ceļā uz Svēto Zemi, dodot solījumu dzīvot nabadzībā, pazemībā un tikumā, kā arī nepagurstoši cīnieties ar "neticīgajiem". Brālībā sāka uzņemt jaunus brāļus no augstākās bruņniecības (piemēram, 1220. gadā Anžujas grāfu Fulku, Foulque, comte d'Anjou un Šampaņas grāfu Tibo, Thibaut IV de Blois, comte de Champagne). Jeruzalemes karalis Balduins II (Baudouin II de Bourcq) atvēlēja brālībai vienu no ēkām savas pils (kas bija ierīkota Al-Aksas mečetē) dienvidu spārnā, Tempļa kalnā. 1129. gada 13. martā brālība Trojas koncilā (Concilio di Troyes) tika apstiprināta kā mūku bruņinieku ordenis, ar tai rakstītiem Sv. Bernarda no Klervo (Saint Bernard de Clairvaux) statūtiem. Hugo devās uz Eiropu pēc atbalsta un atgriezās Palestīnā 300 bruņinieku priekšgalā. Pateicoties jaunpienācējiem ordenis vienā mirklī pārvērtās par spēcīgu militāro organizāciju. Paplašinājās Ordeņa darbības lauks: kristiešu valstu robežu apsardze un paplašināšana, dumpju apspiešana iekarotajās zemēs u.c.

1307. gada 13. oktobrī Francijas karalis Filips Skaistais pavēlēja apcietināt Templiešu bruņiniekus, apvainojot tos visādās ķecerībās. Tas, savukārt, deva iespēju konfiscēt viņu īpašumus. 105 no 138 nopratinātajiem templiešiem atzina, ka iniciācijas ceremonijas laikā viņi aizliedza Kristu. 1312. gada Vjennas koncilā (Concilio di Vienne) Ordeni atzina par herēzes perēkli un likvidēja. Pēc ordeņa likvidēšanas lielākā daļa tā brāļu pievienojās citiem ordeņiem vai kļuva par lajiem. XVIII gs. līdz ar brīvmūrniecības popularitātes vilni, radās liels klāsts baumu, leģendu un mītu, ka pagrīdē ordenis turpinājis pastāvēt, un brīvmūrnieki esot templiešu pēcteči u.tml.

Nosaukums citās valodās:

• franciski: Pauvres Chevaliers du Christ et du Temple de Salomon, arī Ordre du Temple vai Les Templiers
• vāciski: Arme Ritterschaft Christi vom salomonischen Tempel , arī Templerorden, Tempelritter vai Tempelherren
• angliski: Poor Fellow-Soldiers of Christ and of the Temple of Solomon, arī Order of the Temple vai Knights Templar
• krieviski: Нищенствующие рыцари Христа и Храма Соломона, arī Тамплиеры

Galerija

Resursi internetā par šo tēmu

• Images of the Crusades
• The History of the Knights Templar by Charles G. Addison (1842)

• Ordre des chevaliers templiers - Origine de l'ordre du Temple
• Bienvenue sur le site du Projet Beaucéant
• Les Templiers et les Croisades par Jack Bocar