Templiešu ordenis

No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 10. novembris, plkst. 13.34, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Templiešu ordenis
Ordre templier crest.png
dibināts 13.01.1129.

Trojas koncils

likvidēts 22.03.1312.

Vjennas koncils

devīze Beaucéant!
tērps
  • balta mantija ar sarkanu krustu
sizerens

Kristus nabadzīgā brālība Zalamana Templī (Pauperes commilitones Christi Templique Solomonici) jeb Templiešu ordenis - XII gs. Palestīnā izveidots mūku bruņinieku ordenis, kuram bija ievērojama politiska, militāra un ekonomiska loma Vidusjūras reģionā t.s. krusta karu laikā. Ap 1118. gadu grupa krustnešu - Hugo de Peins (Hugues de Payens), Gotfrīds de Sentomērs (Godfrey de Saint-Omer), Andrē de Monbārs, Penjēns de Mondibjē, Ašambā de Sentamāns, Gotfrīds Bizols un kāds vārdā nenosaukts bruņinieks, kā arī divi cisterciešu mūki Konrads un Gundemars, - izveidoja brālību ar mērķi aizsargāt svētceļniekus no saracēņu un laupītāju uzbrukumiem ceļā uz Svēto Zemi, dodot solījumu dzīvot nabadzībā, pazemībā un tikumā, kā arī nepagurstoši cīnieties ar "neticīgajiem". 1129. gada 13. martā


1307. gada 13. oktobrī Francijas karalis Filips Skaistais pavēlēja apcietināt Templiešu bruņiniekus, apvainojot tos visādās ķecerībās. Tas, savukārt, deva iespēju konfiscēt viņu īpašumus. 105 no 138 nopratinātajiem templiešiem atzina, ka iniciācijas ceremonijas laikā viņi aizliedza Kristu. Pēc ordeņa likvidēšanas lielākā daļa tā brāļu pievienojās citiem ordeņiem vai kļuva par lajiem. XVIII gs. līdz ar brīvmūrniecības popularitātes vilni, radās liels klāsts baumu, leģendu un mītu, ka pagrīdē ordenis turpinājis pastāvēt, un brīvmūrnieki esot templiešu pēcteči.

Jertuzalemes karalis Balduins otrais deva viņiem pajumti savā pilī , bet jau nākošajā gadā atvēlēja kanoniķa māju, kura bija uzcelta uz Zālamana tempļa drupām.

Kad noliktais laiks bija pagājis Hugo devās uz Franciju pēc jauniem brāļiem ordenim. Francijā viņš saņēma atbalstu no tā laika garīgajiem līderiem sv. Bernarda un Klervo un no laicīgās varas, pirmām kārtām no Šampaņas grāfa. Kā rezultātā viņš atgriezās Palestīnā 300 bruņinieku priekšgalā. Tajos laikos tas bija ievērojams spēks – jāņem vērā ka tajos laikos bruņinieka zelta pieši kotējās kā mūsdienu īpašo uzdevumu vienību kapteiņa pakāpe. Un reāli prast viņiem vajadzēja ne mazāk. Jeruzālemes karaļa armijā tai laikā bija ap 300 bruņinieku un 2000 kājnieku. Pateicoties jaunpienācējiem ordenis vienā mirklī pārvērtās par spēcīgu militāro organizāciju. Atbilstoši paplašinājās viņu darbības sfēra: kristiešu valsts robežu apsardze, tuvāko musulmāņu valstu iekarošana, iedzīvotāju dumpju apspiešana jauniekarotajās zemēs.

Nosaukums citās valodās:

  • franciski: Pauvres Chevaliers du Christ et du Temple de Salomon, arī Ordre du Temple vai Les Templiers
  • vāciski: Arme Ritterschaft Christi vom salomonischen Tempel , arī Templerorden, Tempelritter vai Tempelherren
  • Angliski: Poor Fellow-Soldiers of Christ and of the Temple of Solomon, arī Order of the Temple vai Knights Templar
  • Krieviski: Нищенствующие рыцари Христа и Храма Соломона, arī Тамплиеры

Galerija

Resursi internetā par šo tēmu