Atšķirības starp "Tennīss Ferdinands" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Ferdinands Tennīss''' (''Ferdinand Tőnnies'', 1855.-1936.) - sociologs, viens no teorētiskās socioloģijas pamatlicējiem.
 
'''Ferdinands Tennīss''' (''Ferdinand Tőnnies'', 1855.-1936.) - sociologs, viens no teorētiskās socioloģijas pamatlicējiem.
  
Sociālās parādības skatīja kā noteiktas gribas izpausmes. Viņš nodalīja divu veidu gribu: dabisko (instinktīvo) gribu, kuras piemērs ir mātes mīlestība, un saprātīgo, apdomīgo gribu, kura ietver izvēles iespējas, apzināti izvirzītu mērķi, ko labi reprezentē tirdzniecība. Atkarībā no gribas rakstura pastāv divi attiecību veidi: kopienas tipa (''Gemeinschaft'') attiecības, kuras balstās uz kopīgām vērtībām, tuvību, draudzību, jūtu kopību, uzticēšanos utt., un kopsabiedriskās (''Gesellschaft'') attiecības, kurām raksturīga indivīdu atsvešinātība, aprēķins, formalitāte. Pirmās attiecības saistās ar pavardu, ģimeni, tradicionālo kopienu. Otrās – ar svešo, konvenciālo, savtīgo – ar sabiedrību. Pēc Tennīsa domām, vēstures gaitā kopienas solidaritāti arvien vairāk izspiež sabiedriskā socialitāte. Pretnostatīja ''Gemeinschaft'' - tradicionālās sabiedrības vienoto kopienu ar tās kopīgo emociju, filosofijas, uzticības un tradīciju pasauli, - ar ''Gesellschaft'', - racionālisma garā iekārtotu sabiedrību, kurā sociālo attiecību lielākajai daļai ir vienīgi funkcionāls raksturs.  
+
Sociālās parādības skatīja kā noteiktas gribas izpausmes. Viņš nodalīja divu veidu gribu: dabisko (instinktīvo) gribu, kuras piemērs ir mātes mīlestība, un saprātīgo, apdomīgo gribu, kura ietver izvēles iespējas, apzināti izvirzītu mērķi, ko labi reprezentē tirdzniecība. Atkarībā no gribas rakstura pastāv divi attiecību veidi: kopienas tipa (''Gemeinschaft'') attiecības, kuras balstās uz kopīgām vērtībām, tuvību, draudzību, jūtu kopību, uzticēšanos utt., un kopsabiedriskās (''Gesellschaft'') attiecības, kurām raksturīga indivīdu atsvešinātība, aprēķins, formalitāte. Pirmās attiecības saistās ar pavardu, ģimeni, tradicionālo kopienu. Otrās – ar svešo, konvenciālo, savtīgo – ar sabiedrību. Pēc Tennīsa domām, vēstures gaitā kopienas solidaritāti arvien vairāk izspiež sabiedriskā socialitāte. Attiecīgi pretnostatīja tradicionālās sabiedrības vienoto kopienu ar tās kopīgo emociju, filosofijas, uzticības un tradīciju pasauli, racionālisma garā iekārtotajai sabiedrībai, kurā sociālo attiecību lielākajai daļai ir vienīgi funkcionāls raksturs.  
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2010. gada 10. februāris, plkst. 07.49

Ferdinands Tennīss (Ferdinand Tőnnies, 1855.-1936.) - sociologs, viens no teorētiskās socioloģijas pamatlicējiem.

Sociālās parādības skatīja kā noteiktas gribas izpausmes. Viņš nodalīja divu veidu gribu: dabisko (instinktīvo) gribu, kuras piemērs ir mātes mīlestība, un saprātīgo, apdomīgo gribu, kura ietver izvēles iespējas, apzināti izvirzītu mērķi, ko labi reprezentē tirdzniecība. Atkarībā no gribas rakstura pastāv divi attiecību veidi: kopienas tipa (Gemeinschaft) attiecības, kuras balstās uz kopīgām vērtībām, tuvību, draudzību, jūtu kopību, uzticēšanos utt., un kopsabiedriskās (Gesellschaft) attiecības, kurām raksturīga indivīdu atsvešinātība, aprēķins, formalitāte. Pirmās attiecības saistās ar pavardu, ģimeni, tradicionālo kopienu. Otrās – ar svešo, konvenciālo, savtīgo – ar sabiedrību. Pēc Tennīsa domām, vēstures gaitā kopienas solidaritāti arvien vairāk izspiež sabiedriskā socialitāte. Attiecīgi pretnostatīja tradicionālās sabiedrības vienoto kopienu ar tās kopīgo emociju, filosofijas, uzticības un tradīciju pasauli, racionālisma garā iekārtotajai sabiedrībai, kurā sociālo attiecību lielākajai daļai ir vienīgi funkcionāls raksturs.

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu