Atšķirības starp "Tortūra" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Tortūra''' (no lat. ''torquere'') jeb '''spīdzināšana''', arī '''lauzīšana''' un '''pinēšana''' (no ig. ''piinamise'') - izmeklēšanas un tiesas procesa līdzeklis, lai piespiestu apsūdzēto atzīties nodarījumā, sagādājot tam fiziskas ciešanas vai draudot ar tām. | '''Tortūra''' (no lat. ''torquere'') jeb '''spīdzināšana''', arī '''lauzīšana''' un '''pinēšana''' (no ig. ''piinamise'') - izmeklēšanas un tiesas procesa līdzeklis, lai piespiestu apsūdzēto atzīties nodarījumā, sagādājot tam fiziskas ciešanas vai draudot ar tām. | ||
| − | Tortūra izmantota praktiski visos laikos un civilizācijās, taču ar zināmiem ierobežojumiem. Tā [[Antīkā pasaule|Antīkajā pasaulē]] likums to pieļāva izmantot tikai pie [[vergi]]em. [[Romiešu tiesības|Romiešu tiesību]] iespaidā tā tika pārņemta arī Rietumeiropas zemju likumdošanā. Arī [[Livonija|Livonijā]], kā to liecina saglabājušās tiesu aktis. Ar 1532. gada imperatora Kārļa V Sodu likumu tortūru Livonijā sāka izmantot aizvien plašāk, savu kulmināciju sasniedzot XVII gs. t.s. [[Raganu prāvas|raganu prāvu]] laikā. Ja zemākā līmeņa tiesa nevarēja panākt apsūdzētā atzīšanos citiem līdzekļiem, bet bija droša pārliecība par tā vainu, tad ar [[galma tiesa]]s atļauju drīkstēja pielietot tortūru, kas samazināja zemāko instanču tiesnešu patvaļas iespējas. Ar 1683. gada Kara artikulu procesa noteikumiem tortūra tika aizliegta visās Zviedrijas | + | Tortūra izmantota praktiski visos laikos un civilizācijās, taču ar zināmiem ierobežojumiem. Tā [[Antīkā pasaule|Antīkajā pasaulē]] likums to pieļāva izmantot tikai pie [[vergi]]em. [[Romiešu tiesības|Romiešu tiesību]] iespaidā tā tika pārņemta arī Rietumeiropas zemju likumdošanā. Arī [[Livonija|Livonijā]], kā to liecina saglabājušās tiesu aktis. Ar 1532. gada imperatora Kārļa V Sodu likumu tortūru Livonijā sāka izmantot aizvien plašāk, savu kulmināciju sasniedzot XVII gs. t.s. [[Raganu prāvas|raganu prāvu]] laikā. Ja zemākā līmeņa tiesa nevarēja panākt apsūdzētā atzīšanos citiem līdzekļiem, bet bija droša pārliecība par tā vainu, tad ar [[galma tiesa]]s atļauju drīkstēja pielietot tortūru, kas samazināja zemāko instanču tiesnešu patvaļas iespējas. Ar 1683. gada Kara artikulu procesa noteikumiem tortūra tika aizliegta visās Zviedrijas karalistē, un arī t.s. zviedru Vidzemē 1686. gadā galma tiesa lūdza spriedumu šajā jautājumā kronim, un 1686. gada 22. decembra rezolūcijā karalis Kārlis XI aizliedza tortūru izmantot arī Vidzemē. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2014. gada 18. septembris, plkst. 10.03
Tortūra (no lat. torquere) jeb spīdzināšana, arī lauzīšana un pinēšana (no ig. piinamise) - izmeklēšanas un tiesas procesa līdzeklis, lai piespiestu apsūdzēto atzīties nodarījumā, sagādājot tam fiziskas ciešanas vai draudot ar tām.
Tortūra izmantota praktiski visos laikos un civilizācijās, taču ar zināmiem ierobežojumiem. Tā Antīkajā pasaulē likums to pieļāva izmantot tikai pie vergiem. Romiešu tiesību iespaidā tā tika pārņemta arī Rietumeiropas zemju likumdošanā. Arī Livonijā, kā to liecina saglabājušās tiesu aktis. Ar 1532. gada imperatora Kārļa V Sodu likumu tortūru Livonijā sāka izmantot aizvien plašāk, savu kulmināciju sasniedzot XVII gs. t.s. raganu prāvu laikā. Ja zemākā līmeņa tiesa nevarēja panākt apsūdzētā atzīšanos citiem līdzekļiem, bet bija droša pārliecība par tā vainu, tad ar galma tiesas atļauju drīkstēja pielietot tortūru, kas samazināja zemāko instanču tiesnešu patvaļas iespējas. Ar 1683. gada Kara artikulu procesa noteikumiem tortūra tika aizliegta visās Zviedrijas karalistē, un arī t.s. zviedru Vidzemē 1686. gadā galma tiesa lūdza spriedumu šajā jautājumā kronim, un 1686. gada 22. decembra rezolūcijā karalis Kārlis XI aizliedza tortūru izmantot arī Vidzemē.
Literatūra par šo tēmu
- Zemzaris J. Spīdzināšanas atcelšana Vidzemes tiesās. // Brīvās zemes Ilustrētais pielikums, Nr.47., 1937., 370.-371. lpp.; Nr.47., 1937., 379.-380. lpp.
