Atšķirības starp "Trešā Polijas dalīšana" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
* [http://wars175x.narod.ru/dc94_100.html Коробков H. Польская война 1794 года в реляциях и рапортах А. В. Суворова. // “Красный архив”, №4.] | * [http://wars175x.narod.ru/dc94_100.html Коробков H. Польская война 1794 года в реляциях и рапортах А. В. Суворова. // “Красный архив”, №4.] | ||
| + | * [http://wars175x.narod.ru/dc94_133.html Реляция А. В. Суворова П. А. Румянцеву, 24 октября 1794 г. (ЦВИА, ф. ВУА. д. № 2731. ч. I. лл. 302-321.)] | ||
[[Kategorija:Militārie konflikti un agresijas akti]] | [[Kategorija:Militārie konflikti un agresijas akti]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 20. augusts, plkst. 15.35
Trešā Polijas dalīšana - pēc Žečpospoļitas 2. sadalīšanas tās bijušajās zemēs sākās lokāli dumpji, nepakļaušanās okupācijas varai, dzima nacionālās atbrīvošanas kustība, kas kulminēja Kostjuško sacelšanās notikumos. Austrija, Krievija un Prūsija 1795. gada 13. oktobrī Sanktpēterburgā pieņēma konvenciju par pēdējo teritoriju sadalīšanu (skat. Polijas sadalīšana), karaļa Poņatovska atteikšanos no troņa un pēdējo Polijas suverenitāšu palieku likvidāciju. Krievija anektēja Kurzemes un Zemgales hercogisti, Lietuvu, Baltkrievijas un Ukrainas rietumdaļu, bet Prūsija un Austrija pārējās zemes (pavisam Krievija ieguva 63%, Austrija - 17,7%, bet Prūsija 19,3% Žečpospoļitas zemju).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 281. lpp.
