Atšķirības starp "Trešā Polijas dalīšana" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Trešā Polijas dalīšana''' - pēc [[Žečpospoļita]]s [[Otrā Polijas dalīšana|2. sadalīšanas]] tās bijušajās zemēs sākās lokāli dumpji, nepakļaušanās okupācijas varai, dzima nacionālās atbrīvošanas kustība, kas kulminēja [[Kostjuško sacelšanās]] notikumos. Austrija, Krievija un Prūsija 1795. gada 13. oktobrī Sanktpēterburgā pieņēma konvenciju par pēdējo teritoriju sadalīšanu, karaļa Poņatovska atteikšanos no troņa un pēdējo Polijas suverenitāšu palieku likvidāciju. Krievija anektēja [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogisti]], Lietuvu, Baltkrievijas un Ukrainas rietumdaļu, bet Prūsija un Austrija pārējās zemes (pavisam Krievija ieguva 63%, Austrija - 17,7%, bet Prūsija 19,3% Žečpospoļitas zemju). | + | '''Trešā Polijas dalīšana''' - pēc [[Žečpospoļita]]s [[Otrā Polijas dalīšana|2. sadalīšanas]] tās bijušajās zemēs sākās lokāli dumpji, nepakļaušanās okupācijas varai, dzima nacionālās atbrīvošanas kustība, kas kulminēja [[Kostjuško sacelšanās]] notikumos. Austrija, Krievija un Prūsija 1795. gada 13. oktobrī Sanktpēterburgā pieņēma konvenciju par pēdējo teritoriju sadalīšanu (skat. [[Polijas sadalīšana]]), karaļa Poņatovska atteikšanos no troņa un pēdējo Polijas suverenitāšu palieku likvidāciju. Krievija anektēja [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogisti]], Lietuvu, Baltkrievijas un Ukrainas rietumdaļu, bet Prūsija un Austrija pārējās zemes (pavisam Krievija ieguva 63%, Austrija - 17,7%, bet Prūsija 19,3% Žečpospoļitas zemju). |
| − | == Literatūra par šo tēmu == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 281. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 281. lpp. | ||
| + | * Jēkabsons Ēriks. 1794. gada poļu sacelšanās atskaņas Kurzemē. // Tēvijas sargs. Nr.3., 28.-29. lpp. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
| + | * [http://wars175x.narod.ru/dc94_100.html Коробков H. Польская война 1794 года в реляциях и рапортах А. В. Суворова. // “Красный архив”, №4.] | ||
| + | * [http://wars175x.narod.ru/dc94_133.html Реляция А. В. Суворова П. А. Румянцеву, 24 октября 1794 г. (ЦВИА, ф. ВУА. д. № 2731. ч. I. лл. 302-321.)] | ||
[[Kategorija:Militārie konflikti un agresijas akti]] | [[Kategorija:Militārie konflikti un agresijas akti]] | ||
Pašreizējā versija, 2012. gada 25. septembris, plkst. 09.27
Trešā Polijas dalīšana - pēc Žečpospoļitas 2. sadalīšanas tās bijušajās zemēs sākās lokāli dumpji, nepakļaušanās okupācijas varai, dzima nacionālās atbrīvošanas kustība, kas kulminēja Kostjuško sacelšanās notikumos. Austrija, Krievija un Prūsija 1795. gada 13. oktobrī Sanktpēterburgā pieņēma konvenciju par pēdējo teritoriju sadalīšanu (skat. Polijas sadalīšana), karaļa Poņatovska atteikšanos no troņa un pēdējo Polijas suverenitāšu palieku likvidāciju. Krievija anektēja Kurzemes un Zemgales hercogisti, Lietuvu, Baltkrievijas un Ukrainas rietumdaļu, bet Prūsija un Austrija pārējās zemes (pavisam Krievija ieguva 63%, Austrija - 17,7%, bet Prūsija 19,3% Žečpospoļitas zemju).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 281. lpp.
- Jēkabsons Ēriks. 1794. gada poļu sacelšanās atskaņas Kurzemē. // Tēvijas sargs. Nr.3., 28.-29. lpp.
