Treijs Felikss

No ''Vēsture''
Versija 2016. gada 30. aprīlis, plkst. 11.23, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (jauns šķirklis)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Felikss Treijs (Felix Treu, 1895-1976) – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, kareivis, LKO kavalieris.

Dzimis 1895. gada 15. februārī Rīgā, Karla Treija ģimenē. Absolvējis pilsētas ģimnāziju. Iztiku pelnījis kā klerks tirdzniecībā.

1918. gada 21. novembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies Inčukalna kaujā, Kurzemes aizstāvēšanas kaujās, Kurzemes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā, seržants. 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.347) par to, ka 1920. gada 30. janvārī pie Ķedānu sādžas Treijs ar savu vadu negaidot uzbruka sādžai, ieņēma to, gūstot gūstekņus un trofejas. Atvaļināts 1921. gada 18. martā.

Saņēmis jaunsaimniecību Engures pagastā. 1939. gada novembrī, līdz ar lielāko daļu vācbaltiešu, bija spiests atstāt dzimteni un emigrēt uz Vāciju. Miris 1976. gada 10. maijā Štraubingē (Straubing).

Literatūra par šo tēmu

  • Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 528. lpp.