Atšķirības starp "Tribūns" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Tribūns''' (lat. ''tribunus'') - [[Maģistrāts]] [[Romas valsts|Senajā Romā]]. Laikā no 444. līdz 367. g.p.m.ē. [[Konsuls|konsulu]] vietā vēlēja '''kara tribūnus''', kas [[Leģions Romā|leģionos]] veica administratīvās un saimnieciskās vadības funkcijas. 494. g.p.m.ē. iedibināja '''plebeju tribūna''' (''tribunus plebis'') maģistrātu, kā uzdevums bija pārstāvēt un aizsargāt [[Plebeji|plebeju]] intereses (sākotnēji bija 2 plebeju tribūni, tas 5, visbeidzot 10). Plebeju tribūnam bija ''veto'' tiesības uz visu maģistrātu (izņemot [[Diktators|diktatora]] un [[Senāts Romā|Senāta]] lēmumiem. Plebeju tribūniem bija vara arestēt un sodīt jebkuru Romas pilsoni un maģistrātu (izņemot diktatoru), sasaukt un vadīt [[tribu komīcija]]s, ierosināt likumprojektus. Impērijas laikā plebeju tribūna amats formāli saglabājās: tas bija [[imperators]], kurš uz mūžu apveltīts ar plebeju tribūna varu kā visu pavalstnieku tiesību un interešu aizstāvis.  
+
'''Tribūns''' (lat. ''tribunus'') - [[Maģistrāts]] [[Romas valsts|Senajā Romā]]. Laikā no 444. līdz 367. g.p.m.ē. [[Konsuls|konsulu]] vietā vēlēja '''kara tribūnus''', kas [[Leģions Romā|leģionos]] veica administratīvās un saimnieciskās vadības funkcijas. 494. g.p.m.ē. iedibināja '''plebeju tribūna''' (''tribunus plebis'') maģistrātu, kā uzdevums bija pārstāvēt [[Plebeji|plebeju]] intereses (sākotnēji bija 2 plebeju tribūni, tas 5, visbeidzot 10). Plebeju tribūnam bija ''veto'' tiesības uz visu maģistrātu (izņemot [[Diktators|diktatora]] un [[Senāts Romā|Senāta]] lēmumiem. Plebeju tribūniem bija vara arestēt un sodīt jebkuru Romas pilsoni un maģistrātu (izņemot diktatoru), sasaukt un vadīt [[tribu komīcija]]s, ierosināt likumprojektus. Impērijas laikā plebeju tribūna amats formāli saglabājās: tas bija [[imperators]], kurš uz mūžu apveltīts ar plebeju tribūna varu kā visu pavalstnieku tiesību un interešu aizstāvis.  
  
 
Jaunajos laikos Eiropā ar vārdu "tribūns" apzīmēja ar oratora un publisku uzstāšanos talantu apveltītas personas.
 
Jaunajos laikos Eiropā ar vārdu "tribūns" apzīmēja ar oratora un publisku uzstāšanos talantu apveltītas personas.

Versija, kas saglabāta 2009. gada 4. marts, plkst. 06.55

Tribūns (lat. tribunus) - Maģistrāts Senajā Romā. Laikā no 444. līdz 367. g.p.m.ē. konsulu vietā vēlēja kara tribūnus, kas leģionos veica administratīvās un saimnieciskās vadības funkcijas. 494. g.p.m.ē. iedibināja plebeju tribūna (tribunus plebis) maģistrātu, kā uzdevums bija pārstāvēt plebeju intereses (sākotnēji bija 2 plebeju tribūni, tas 5, visbeidzot 10). Plebeju tribūnam bija veto tiesības uz visu maģistrātu (izņemot diktatora un Senāta lēmumiem. Plebeju tribūniem bija vara arestēt un sodīt jebkuru Romas pilsoni un maģistrātu (izņemot diktatoru), sasaukt un vadīt tribu komīcijas, ierosināt likumprojektus. Impērijas laikā plebeju tribūna amats formāli saglabājās: tas bija imperators, kurš uz mūžu apveltīts ar plebeju tribūna varu kā visu pavalstnieku tiesību un interešu aizstāvis.

Jaunajos laikos Eiropā ar vārdu "tribūns" apzīmēja ar oratora un publisku uzstāšanos talantu apveltītas personas.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 93. lpp.

  • Abbott Frank Frost. A History and Description of Roman Political Institutions. - Elibron Classics, 1901; ISBN 0-543-92749-0
  • Lintott Andrew. The Constitution of the Roman Republic. - Oxford University Press, 1999; ISBN 0-19-926108-3

  • Ernst Meyer. Römischer Staat und Staatsgedanke. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt 1961
  • Flach D. Die Gesetze der frühen römischen Republik. Text und Kommentar. In Zusammenarbeit mit Stefan von der Lahr. - Darmstadt, 1994
  • Florian Ingrisch. Sullas „dictatura rei publicae constituendae“ und Caesars „dictatura rei gerendae“: ein Vergleich. - Berlin, 2007; ISBN 3-86573-284-4.
  • Helmuth Schneider. Die Entstehung der römischen Militärdiktatur - Krise und Niedergang einer antiken Republik. - Köln, 1977; ISBN 3-462-01230-4.
  • Ulrich Wilcken. Zur Entwicklung der römischen Diktatur. - Berlin, 1940
  • Mischa Meier. Das Ende des Konsulats im Jahr 541/42 und seine Gründe. Kritische Anmerkungen zur Vorstellung eines „Zeitalters Justinians“. // Zeitschrift für Papyrologie und Epigraphik, 138, 2002, S. 277–299.
  • Theodor Mommsen. Abriß des Römischen Staatsrechts. - 1907; Nachdruck 1982, ISBN 3-534-05684-1

  • Белкин М.В. Эволюция римского сената в V-III вв. до н. э. / Античное общество. Проблемы политической истории. - Спб., 1997. С. 84-91.

Resursi internetā par šo tēmu