Atšķirības starp "Uke Aleksis" versijām

Versija, kas saglabāta 2016. gada 11. maijs, plkst. 10.06

Aleksis Uke (Alex Ucke, 1898-1966) – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, kareivis, LKO kavalieris.

Dzimis 1898. gada 20. aprīlī Bēnes pagasta Ciroles muižā. Studējis inženierzinātnes.

1918. gada decembrīMītavā (mūsd. Jelgava) brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies Kurzemes aizstāvēšanas kaujās, Kurzemes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā, seržants. 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.304) par to, ka 1920. gada 6. janvārī izlūkgājiena laikā ar 10 karavīriem uzbruka Čigansolas sādžai, pats sagūstīja sarkanarmiešu rotas komandieri un 7 sarkanarmiešus, pēc tam atgriezās savā vienībā ar ziņām, kas palīdzēja gūt sekmes turpmākajās kaujās. Atvaļināts 1921. gada 21. janvārī.

Studējis kuģubūvi Berīnē, pēc studijām strādājis par kontroles inženieri. Pēc atgriešanās Latvijā dzīvojis Jelgavā. Saņēmis jaunsaimniecību Lielauces pagastā. 1939. gada novembrī, līdz ar lielāko daļu vācbaltiešu, bija spiests atstāt dzimteni un emigrēt uz Vāciju. Miris 1966. gada 22. augustā Lineburgā (Lüneburg).

Literatūra par šo tēmu

• Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 533. lpp.