Atšķirības starp "Uke Aleksis" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
Dzimis 1898. gada 20. aprīlī Bēnes pagasta Ciroles muižā. Studējis inženierzinātnes. | Dzimis 1898. gada 20. aprīlī Bēnes pagasta Ciroles muižā. Studējis inženierzinātnes. | ||
| − | 1918. gada | + | 1918. gada decembrī, Mītavā (mūsd. Jelgava), brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies [[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]], Kurzemes aizstāvēšanā, Kurzemes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanā, [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]], [[seržants]]. 1920. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.304) par to, ka 1920. gada 6. janvārī izlūkgājiena laikā ar 10 karavīriem uzbruka Čigansolas sādžai, pats sagūstīja sarkanarmiešu rotas komandieri un 7 sarkanarmiešus, pēc tam atgriezās savā vienībā ar ziņām, kas palīdzēja gūt sekmes turpmākajās kaujās. Atvaļināts 1921. gada 21. janvārī. |
| − | Studējis kuģubūvi Berīnē, | + | Studējis kuģubūvi Berīnē, tad strādājis par kontroles inženieri. Pēc atgriešanās Latvijā dzīvojis Jelgavā. Saņēmis jaunsaimniecību Lielauces pagastā. 1939. gada novembrī, līdz ar lielāko daļu [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]], bija [[Vācbaltiešu izceļošana|spiests atstāt dzimteni]] un emigrēt uz Vāciju. Miris 1966. gada 22. augustā Lineburgā (''Lüneburg''). |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 31. maijs, plkst. 06.57
Aleksis Uke (Alex Ucke, 1898-1966) – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, kareivis, LKO kavalieris.
Dzimis 1898. gada 20. aprīlī Bēnes pagasta Ciroles muižā. Studējis inženierzinātnes.
1918. gada decembrī, Mītavā (mūsd. Jelgava), brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies Inčukalna kaujā, Kurzemes aizstāvēšanā, Kurzemes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā, seržants. 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.304) par to, ka 1920. gada 6. janvārī izlūkgājiena laikā ar 10 karavīriem uzbruka Čigansolas sādžai, pats sagūstīja sarkanarmiešu rotas komandieri un 7 sarkanarmiešus, pēc tam atgriezās savā vienībā ar ziņām, kas palīdzēja gūt sekmes turpmākajās kaujās. Atvaļināts 1921. gada 21. janvārī.
Studējis kuģubūvi Berīnē, tad strādājis par kontroles inženieri. Pēc atgriešanās Latvijā dzīvojis Jelgavā. Saņēmis jaunsaimniecību Lielauces pagastā. 1939. gada novembrī, līdz ar lielāko daļu vācbaltiešu, bija spiests atstāt dzimteni un emigrēt uz Vāciju. Miris 1966. gada 22. augustā Lineburgā (Lüneburg).
Literatūra par šo tēmu
- Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 533. lpp.
