Aplūkot kodu

[[Attēls:Europe_universities_before_1300.jpg‎‎|right|thumb|200px|Universitātes Eiropā pēc 1300. gada.]]
[[Attēls:Mediaeval_universities.jpg‎‎|right|thumb|200px|Universitātes Eiropā viduslaikos.]]
'''Universitāte''' (no lat. ''universitas'' - "kopība"; angl. ''university'', vāc. ''Universität'', fr. ''université'', kr. ''университет'') - viduslaiku Eiropā universitātes bija skolas ar pašpārvaldi, kurās varēja studēt visas t.s. „septiņas brīvās mākslas“ (lat. ''septem artes liberals''): gramatiku, retoriku, loģiku, aritmētiku, ģeometriju, mūziku, astronomiju. Pēc [[Senā Roma|Romas]] sabrukuma izglītību uzturēja [[Romas katoļu Baznīca|Baznīca]] [[Klosteris|klosteros]], taču šīs skolas lielāko tiesu bija šauri specializētas. Tā kā prasības pēc izglītības kvalitāti pieauga, pieaugot sabiedrības sarežģītības pakāpei un attīstoties materiālajai civilizācijai, un jau XI gs. sāka pārņemt no musulmaņiem universālo augstskolu principu. Pirmā nosacīti Eiropā izveidotā universitāte - ''Magnaura'', - dibināta 859. gadā Konstantinopolē, [[reģents|reģenta]] Bardasa laikā. Rietumeiropā lielāko tiesu universitāšu izveidojās kā [[Mūku ordeņi|katoļu mūku ordeņu]] dibinātas vai inspirētas mācību iestādes.

== Literatūra ==

*Peter Schreiner. Konstantinopel. Geschichte und Archäologie. - München, 2007, S. 114-117
* Olaf Pedersen. The First Universities. - Studium Generale and the Origins of University Education in Europe, Cambridge University Press, 1998, ISBN 0-521-59431-6
* A History of the University in Europe. / Walter Ruegg (ed). - Cambridge University Press, Cambridge, 2005 (3 vols) ISBN 0-521-36107-9 
* Clyde W. Barrow. Universities and the Capitalist State: Corporate Liberalism and the Reconstruction of American Higher Education, 1894–1928. - University of Wisconsin Press, 1990, ISBN 0-299-12400-2
* M. J. F. M. Hoenen, Jakob Hans Josef Schneider, Georg Wieland (Hrsg.). Philosophy and Learning. Universities in the Middle Ages. - Brill, Leiden, 1997, ISBN 90-04-10212-4
----
* Karl Griewank. Deutsche Studenten und Universitäten in der Revolution von 1848. - Böhlau, 1949
* Jacques Derrida. Die unbedingte Universität. - Frankfurt am Main 2001, ISBN 3-518-12238-X
* Karl Jaspers. Die Idee der Universität. - Berlin, New York 1980, ISBN 3-540-10071-7
* Beate Krais. Wissenschaftskultur und Geschlechterordnung. Über die verborgenen Mechanismen männlicher Dominanz in der akademischen Welt. - Frankfurt am Main/New York, 2000, ISBN 3-593-36230-9
* Rudolf Stichweh. Der frühmoderne Staat und die europäische Universität – Zur Interaktion von Politik und Erziehungssystem im Prozeß ihrer Ausdifferenzierung. - Frankfurt am Main, 1991
* Wolfgang E.J. Weber. Geschichte der europäischen Universität. - Kohlhammer: Stuttgart, 2002, ISBN 3-17-016482-1
* Franco Cardini, Mariaterese Fumagalli Beonio-Brocchieri (Hrsgg.). Universitäten im Mittelalter. Die Europäischen Stätten des Wissens. - München, 1991, ISBN 3-517-01272-6
----
* Жорж Дюби. Трехчастная модель или представления средневекового общества о самом себе. - Языки русской культуры, Москва, 2000
* Ричард Тарнас. Трансформация средневековой эпохи. / История Западного мышления. - Крон-Пресс, Москва, 1995.

== Resursi internetā par šo tēmu ==

* [http://www.ib.hu-berlin.de/~pz/zahnpage/unilit.htm Literaturliste zu Bücher, Studenten, Magister und Doktoren in der Universität des Mittelalters. / Umfangreiche Peter Zahn. - HU Berlin, 1997]
----
* [http://umniki.ru/any.php?func=show_article&&article_id=1873 Из истории университетов. Как появились университеты]
* [http://www.zpu-journal.ru/zpu/2005_3/Lukov_Vl/3.pdf Луков Вл. А. Мировая университетская культура. // Знание. Понимание. Умение. - 2005, № 3., С. 30-38 (.pdf)]
* [http://www.koob.ru/le_goff/ Ле Гофф Жак. Интеллектуалы в средние века.]
* [http://uni-versity.info/ Университеты мира]
* [http://www.vaganti.narod.ru/ Ваганты - бродячие школяры.]
* [http://www.ihst.ru/files/saprykin/Newman.pdf Сапрыкин Д.Л. Концепция образования и науки в «Идее университета» Джона Генри Ньюмана. (.pdf)]

[[Kategorija:Vēstures zinātne]]