Urartu valsts
No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 29. novembris, plkst. 18.40, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
| |||
| pastāv: | 1060.-722. g.p.m.ē. | ||
| galvaspilsēta: | |||
| valdnieki: |
|
| |
Urartu - valsts Armēnijas kalnienē (mūsdienu Armēņijas, Turcijas un Irānas teritorija) IX-VI gs.p.m.ē. Uzplaukums bija IX-VIII gs.p.m.ē. mijā. VI gs.p.m.ē. to iekaroja Mēdijas valsts.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 46. lpp.
- Martiros Kavoukjian. Armenia, Subartu and Sumer: Armenia, Subartu, and Sumer : the Indo-European homeland and ancient Mesopotamia. - Montreal, 1989, ISBN 0921885008
- Zimansky P.E. Ecology and Empire: The Structure of the Urartian State. // Studies in Ancient Oriental Civilization. - Chicago: Oriental Institute, 1985
- Zimansky P.E. Ancient Ararat. A Handbook of Urartian Studies. - New York, 1998
- Boris B. Piotrovsky. The Ancient Civilization of Urartu. - Cowles Book Company, New York, 1969
- Abram Rigg Jr, Horace. A Note on the Names Armânum and Urartu. // Journal of the American Oriental Society, Vol. 57, No. 4 (Dec., 1937)
- Salvini M. Geschichte und Kultur der Urartäer. - Darmstadt, 1995
- Wartke R.B. Urartu - Das Reich am Ararat. // Kulturgeschichte der Antiken Welt, Bd. 59, Mainz, 1993
