Atšķirības starp "Uzture" versijām
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 9. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/mas/23842/кормленщик Kормленщик. // Словари и энциклопедии на Академике] | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/mas/23842/кормленщик Kормленщик. // Словари и энциклопедии на Академике] | ||
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/ruwiki/151035 Кормление // Словари и энциклопедии на Академике] | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/ruwiki/151035 Кормление // Словари и энциклопедии на Академике] | ||
| + | * [http://www.i-u.ru/biblio/archive/istorija_gosudarstvennogo_upravlenija_rossii/01.aspx От потестарности к государственному управлению в Киевской Руси и русских землях в XII — XIII веках] | ||
| + | * [http://www.ref.by/refs/65/14133/1.html История государства и права России (полный курс)] | ||
[[Kategorija:Finanses]] | [[Kategorija:Finanses]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 8. novembris, plkst. 08.35
Uzture (kr. кормление) jeb uztures sistēma (kr. система кормления) - pārvaldes darbinieku atalgojuma sistēma Krievzemē un Maskavas caristē IX-XVI gs. Uz 1-2 gadiem uz pilsētām un pagastiem nosūtītie vietvalži, bajāri, pagastnieki u.c. amatpersonas, kas sprieda tiesu, veica vietējās pārvaldes administratīvās un policejiskās funkcijas, iekasēja nodokļus un veica citus zemes kunga uzdevumus, par savu kalpošanu ievāca no vietējiem iedzīvotājiem "uzturi" (корм) - naudu un pārtiku. Lai novērstu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kņazi centās reglamentēt savu dienesta ļaužu ienākumus, nosakot katram tā uztures lielumu īpašos "uztures diplomos" (уставные грамоты). XVI gs. vidū (1555.-1556.) šo atalgojuma sistēmu likvidēja, un tās vietā pamazām stājās vietējās pašpārvaldes iestādes: gubas iestāde un zemstes iestādes. Savukārt uzture tika iekļauta pastāvīgo nodokļu sistēmā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 146. lpp.
