Atšķirības starp "Uzvārdu došana" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Uzvārdu došana''' - uzvārdu piešķiršana zemniekiem [[dzimtbūšana]]s atcelšanas procesa ietvaros. Viduslaikos sabiedrības zemākajiem slāņiem - atkarīganjai [[zemniecība]]s, - [[dzimtbūšana]]s ievaros pastāvošo pârvietošanās ierobežojumu dēļ pēc uzvārdiem nebija nekādas vajadzības, ģenealoģiskajai informācijai nebija nekādas vērtības. Taču, personām iegūstot individuālo brīvību un tiesības uz nekustamo īpašumu, radās nepieciešamība pēc patronīma (ģimenei kopīga un pa tēva līniju mantojama) uzvārda kā ģimenes atšķirības simbola un personas pilna identifikatora. Krievijas impērijas Baltijas guberņās – Kurzemes un Vidzemes – zemnieku uzvārdi tika piešķirti (gan uzspiesti ar varu, gan brīvi izraudzīti) brīvlaišanas periodā: laikā no 1817. līdz 1833. gadam. Saskaņā ar likumdošanas normām, zemniekiem tika ļauts izvēlēties jebkuru uzvārdu pēc saviem ieskatiem. | + | '''Uzvārdu došana''' - uzvārdu piešķiršana zemniekiem [[dzimtbūšana]]s atcelšanas procesa ([[Zemes reformas Baltijas guberņās XIX gs.]]) ietvaros. Viduslaikos sabiedrības zemākajiem slāņiem - atkarīganjai [[zemniecība]]s, - [[dzimtbūšana]]s ievaros pastāvošo pârvietošanās ierobežojumu dēļ pēc uzvārdiem nebija nekādas vajadzības, ģenealoģiskajai informācijai nebija nekādas vērtības. Taču, personām iegūstot individuālo brīvību un tiesības uz nekustamo īpašumu, radās nepieciešamība pēc patronīma (ģimenei kopīga un pa tēva līniju mantojama) uzvārda kā ģimenes atšķirības simbola un personas pilna identifikatora. Krievijas impērijas Baltijas guberņās – Kurzemes un Vidzemes – zemnieku uzvārdi tika piešķirti (gan uzspiesti ar varu, gan brīvi izraudzīti) brīvlaišanas periodā: laikā no 1817. līdz 1833. gadam. Saskaņā ar likumdošanas normām, zemniekiem tika ļauts izvēlēties jebkuru uzvārdu pēc saviem ieskatiem. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 12. decembris, plkst. 11.59
Uzvārdu došana - uzvārdu piešķiršana zemniekiem dzimtbūšanas atcelšanas procesa (Zemes reformas Baltijas guberņās XIX gs.) ietvaros. Viduslaikos sabiedrības zemākajiem slāņiem - atkarīganjai zemniecības, - dzimtbūšanas ievaros pastāvošo pârvietošanās ierobežojumu dēļ pēc uzvārdiem nebija nekādas vajadzības, ģenealoģiskajai informācijai nebija nekādas vērtības. Taču, personām iegūstot individuālo brīvību un tiesības uz nekustamo īpašumu, radās nepieciešamība pēc patronīma (ģimenei kopīga un pa tēva līniju mantojama) uzvārda kā ģimenes atšķirības simbola un personas pilna identifikatora. Krievijas impērijas Baltijas guberņās – Kurzemes un Vidzemes – zemnieku uzvārdi tika piešķirti (gan uzspiesti ar varu, gan brīvi izraudzīti) brīvlaišanas periodā: laikā no 1817. līdz 1833. gadam. Saskaņā ar likumdošanas normām, zemniekiem tika ļauts izvēlēties jebkuru uzvārdu pēc saviem ieskatiem.
Literatūra par šo tēmu
- Upelnieks Kr. Uzvārdu došana Vidzemes un Kurzemes zemniekiem. // Tieslietu ministrijas vēstnesis. 1936. g., Nr. 2.
- Upelnieks K. Uzvārdu došana Vidzemes un Kurzemes zemniekiem. – Rīga, 1938.
