Atšķirības starp "Vācu leģions" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Vācu leģions''' (kr. ''Deutsche Legion'') - [[Rietumu brīvprātīgo armija]]s vienība, izveidota no Vācijā savervētiem brīvprātīgajiem 1919. gada vasarā dalībai [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] pret [[lielinieki]]em, piedalījās [[Bermontiāde]]s notikumos. Atradās Vācijas armijas saimnieciskā apgādē, dislocēta Ziemeļlietuvā. Komandieris: 1. ranga jūras kapteinis Pauls Zīverts (''Kapitän zur See z.D. Paul Siewert''; līdz 16.11.1919.), pēc tam štāba priekšnieks [[hauptmanis]] Oto Vageners.
+
'''Vācu leģions''' (kr. ''Deutsche Legion'') - [[Rietumu brīvprātīgo armija]]s vienība, izveidota no Vācijā savervētiem brīvprātīgajiem 1919. gada vasarā dalībai [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] pret [[lielinieki]]em, piedalījās [[Bermontiāde]]s notikumos. Atradās Vācijas armijas saimnieciskā apgādē, dislocēta Ziemeļlietuvā. Komandieris: 1. ranga jūras kapteinis Pauls Zīverts (''Kapitän zur See z.D. Paul Siewert''; līdz 16.11.1919.), pēc tam štāba priekšnieks kapteinis Oto Vageners (''Hauptmann Otto Wagener'').
  
 
Sastāvā ~12 000 vīru, no kuriem kaujassastāvā 9000 vīru:<ref>Bermonta-Avalova atmiņas. XVI nod., 213. lpp.</ref><br>
 
Sastāvā ~12 000 vīru, no kuriem kaujassastāvā 9000 vīru:<ref>Bermonta-Avalova atmiņas. XVI nod., 213. lpp.</ref><br>

Versija, kas saglabāta 2013. gada 26. februāris, plkst. 13.29

Vācu leģions (kr. Deutsche Legion) - Rietumu brīvprātīgo armijas vienība, izveidota no Vācijā savervētiem brīvprātīgajiem 1919. gada vasarā dalībai Krievijas pilsoņu karā pret lieliniekiem, piedalījās Bermontiādes notikumos. Atradās Vācijas armijas saimnieciskā apgādē, dislocēta Ziemeļlietuvā. Komandieris: 1. ranga jūras kapteinis Pauls Zīverts (Kapitän zur See z.D. Paul Siewert; līdz 16.11.1919.), pēc tam štāba priekšnieks kapteinis Oto Vageners (Hauptmann Otto Wagener).

Sastāvā ~12 000 vīru, no kuriem kaujassastāvā 9000 vīru:[1]

  • 1. brigāde:
    • Baltenland vienība un eskadrons (Regiment Baltenland; ~800 vīri);
    • Brandisa brīvkorpuss un eskadrons (Freikorps von Brandis; ~800 vīri);
    • Petersdorfa vienība (~1000 vīri).
  • 2. brigāde:
    • Jēnas nodaļa (Abteilung von Jena; ~700 vīri);
    • Bādenes triecienbataljons (Badisches Sturm-Bataillon; ~600 vīri);
    • Veikmaņa brīvkorpuss un eskadrons (Freikorps von Weickhmann; 2 bataljoni, ~2000 vīri);
    • Mēdema brīvkorpuss (Freikorps von Medem; ~400 vīri, Latvijā kopš aprīļa).

artilērija:

  • Štefera brīvkorpuss (Freikorps Stever; ~500 vīri, 5 baterijas, 2 ložmetēju rotas, štāba rota).
  • Artilērijas pulks (komandieris majors Mīlencs - Mielentz):
    • 5 vieglās artilērijas baterijas (43 lielgabali), izvietotas pie vienībām (pēc vajadzības baterijas pārvietojot no vienības uz vienību);
    • Šrēdera smagās artilērijas baterija (Batterie Schröder; 4 lielgabali).

tehniskās daļas:

  • Aviācijas divizions (Flieger-Division)
  • Zīverta bruņuvilciens (Panzerzug Siewert)
  • aizmugures un loģistikas komandas.

1919. gada decembrī pēc korpusa ierašanās Vācija to internēja un izformēja.

Atsauces un piezīmes

Literatūra par šo tēmu

  • P. Bermonta-Avalova Rietumu brīvprātīgo armijas virsniecības raksturojums // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. V. – Rīga, 2004. – 57.–66. lpp.
  • Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš. - Rīga, 1922. (Rīga, 1990.)

  • Российский государственный военный архив (РГВА) : Штаб Западной добровольческой армии (1919-1922); Фонд: 40147, Дело: 70.
  • Авалов П. В борьбе с большевизмом. - Глюкштадт/Гамбург, 1925
  • Родзянко А.П. Воспоминания о Северо-западной армии. - Берлин, 1921
  • Смирнов К. Начало Северо-западной армии. // Белое дело. т.1 - Берлин, 1926

  • Goltz Rüdiger von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - K.F.Kochler Verlag: Leipzig, 1920 - 312 S.
  • Goltz Rüdiger von der. Als politischer General im Osten. - Leipzig, 1936

Resursi internetā par šo tēmu


  • Bermonta-Avalova atmiņas. XVI nod., 213. lpp.