Atšķirības starp "Vācu leģions" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
6. rindiņa: 6. rindiņa:
 
* 1. brigāde:
 
* 1. brigāde:
 
** ''Baltenland'' kājnieku pulks (''Regiment Baltenland''; ~800 vīri);
 
** ''Baltenland'' kājnieku pulks (''Regiment Baltenland''; ~800 vīri);
** Brandisa kājnieku pulks (''Freikorps von Brandis''; ~800 vīri);
 
 
** Petersdorfa kājnieku pulks (~1000 vīri).
 
** Petersdorfa kājnieku pulks (~1000 vīri).
 
* 2. brigāde:
 
* 2. brigāde:
 
** Jēnas kājnieku pulks (''Abteilung von Jena''; ~700 vīri);
 
** Jēnas kājnieku pulks (''Abteilung von Jena''; ~700 vīri);
** Bādenes triecienbataljons (''Badisches Sturm-Bataillon''; ~600 vīri);
 
 
** Mēdema brīvkorpuss (''Freikorps von Medem''; ~400 vīri, Latvijā kopš aprīļa);
 
** Mēdema brīvkorpuss (''Freikorps von Medem''; ~400 vīri, Latvijā kopš aprīļa);
 
** Veikmaņa kājnieku pulks (''Freikorps von Weickhmann''; 2 bataljoni, ~2000 vīri).
 
** Veikmaņa kājnieku pulks (''Freikorps von Weickhmann''; 2 bataljoni, ~2000 vīri).

Versija, kas saglabāta 2013. gada 23. marts, plkst. 13.48

Vācu leģions (kr. Deutsche Legion) jeb Baltenlandes grupa - Rietumu brīvprātīgo armijas vienība, izveidota 1919. gada vasarā dalībai Krievijas pilsoņu karā pret lieliniekiem, piedalījās Bermontiādes notikumos. Atradās Vācijas armijas saimnieciskā apgādē, dislocēta Ziemeļlietuvā. Komandieri:

  • 1. ranga jūras kapteinis Pauls Zīverts (Kapitän zur See z.D. Paul Siewert; līdz 16.11.1919.)
  • kapteinis Otto Vageners (Hauptmann Otto Wagener).

Saformēta no Vācijā savervētiem brīvprātīgajiem, vairākām 6. rezerves korpusa vienībām un no landesvēra demobilizētajiem karavīriem. ~14 000 vīru, no kuriem kaujassastāvā 9000 vīru, sadalīti 2 brigādēs:[1]

  • 1. brigāde:
    • Baltenland kājnieku pulks (Regiment Baltenland; ~800 vīri);
    • Petersdorfa kājnieku pulks (~1000 vīri).
  • 2. brigāde:
    • Jēnas kājnieku pulks (Abteilung von Jena; ~700 vīri);
    • Mēdema brīvkorpuss (Freikorps von Medem; ~400 vīri, Latvijā kopš aprīļa);
    • Veikmaņa kājnieku pulks (Freikorps von Weickhmann; 2 bataljoni, ~2000 vīri).

papildus:

  • Štefera artilērijas pulks (Freikorps Stever; ~500 vīri, 5 baterijas - 43 vieglie un 4 smagie lielgabali (Batterie Schröder), izvietotas pie vienībām, pēc vajadzības baterijas pārvietojot no vienības uz vienību - 2 ložmetēju rotas, štāba rota).
  • Mauriciusa sapieru bataljons (Строительный баталион лейтенанта Маврициуса, ~500 vīri)
  • Lutkenhauza brīvkorpuss (5 rotas, 500 vīri, 4 mīnmetēji un 19 ložmetēji)
  • Damma ložmetēju nodaļa
  • Aviācijas divizions (Flieger-Division, 1-2 nodaļas)
  • Zīverta bruņuvilciens (Panzerzug Siewert)
  • aizmugures un loģistikas komandas.

Katru brigādi bija plānots nokomplektēt no 6 kājnieku bataljoniem, 1 eskadrona un 3 artilērijas baterijām. Vienību personālsastāva skaits nemitīgi mainījās (kas raksturīgi brīvkorpusiem), apzīmējumi "bataljons" vai "pulks" bija visai nosacīti, tāpēc literatūrā tās biežāk dēvē par "vienībām" vai "nodaļām". 1919. gada decembrī pēc korpusa ierašanās Vācija to internēja un izformēja.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 280. lpp. ISBN 9984-00-395-7
  • P. Bermonta-Avalova Rietumu brīvprātīgo armijas virsniecības raksturojums // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. V. – Rīga, 2004. – 57.–66. lpp.
  • Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš. - Rīga, 1922. (Rīga, 1990.)

  • Российский государственный военный архив (РГВА) : Штаб Западной добровольческой армии (1919-1922); Фонд: 40147, Дело: 70.
  • Авалов П. В борьбе с большевизмом. - Глюкштадт/Гамбург, 1925
  • Родзянко А.П. Воспоминания о Северо-западной армии. - Берлин, 1921
  • Смирнов К. Начало Северо-западной армии. // Белое дело. т.1 - Берлин, 1926

  • Goltz Rüdiger von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - K.F.Kochler Verlag: Leipzig, 1920 - 312 S.
  • Goltz Rüdiger von der. Als politischer General im Osten. - Leipzig, 1936

Resursi internetā par šo tēmu



  • Bermonta-Avalova atmiņas. XVI nod., 213. lpp.