Atšķirības starp "Vēdas" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
3. rindiņa: 3. rindiņa:
 
* Samavēda ("Dziesmu zintis") - VII-VI gs. p.m.ē. tapis atlasītu "Rigvēdas" himnu pārkārtojums citādā kārtībā liturģiskām vajadzībām (1875 panti).
 
* Samavēda ("Dziesmu zintis") - VII-VI gs. p.m.ē. tapis atlasītu "Rigvēdas" himnu pārkārtojums citādā kārtībā liturģiskām vajadzībām (1875 panti).
 
* Jadžurvēda (''yajurveda'' - "Upurēšanas zintis") - zināma divās redakcijās ("melnajā", kas papildināta ar komentāriem prozā, un "baltajā, bez komentāriem), ir upurēšanas rituālu un lūgsnu apkopojums 1984 pantos.
 
* Jadžurvēda (''yajurveda'' - "Upurēšanas zintis") - zināma divās redakcijās ("melnajā", kas papildināta ar komentāriem prozā, un "baltajā, bez komentāriem), ir upurēšanas rituālu un lūgsnu apkopojums 1984 pantos.
* Atharvavēda ("Buramvārdu zintis") - pēc satura vissenākā (15.-10. gs. p.m.ē.), taču apkopota un kanonā iekļauta pēdējā, satur 5977 pantus ar buramvārdiem un lāstiem pret slimībām, dēmoniem, ienaidniekiem, svētību un lāstu formulas.
+
* Atharvavēda ("Buramvārdu zintis") - pēc satura vissenākā (12.-10. gs. p.m.ē.), taču apkopota un kanonā iekļauta pēdējā, satur 5977 pantus ar buramvārdiem un lāstiem pret slimībām, dēmoniem, ienaidniekiem, svētību un lāstu formulas.
  
 
''Vēdu'' tekstu saturā un struktūrā var izdalīt vairākus senindiešu kultūras un domas ģenēzes posmus - no primitīvas [[Nomadi|nomadu]] sadzīves reglamentācijas, no senču, cilšu dievību un dabas spēku sākumkultiem līdz sarežģītai rituālu simbolikai un dziļām filosofiskām spekulācijām par esības sākotni un būtību, no šamaniskiem buramvārdiem un garu piesaukšanas līdz sarežģītai pasaules uzbūves simbolikai un dramatiskiem dialogiem. No vienas puses, ''vēdas'' ir ļoti vērtīgas kā senākais senindiešu dzejas un prozas piemineklis, no otras puses - kā viens no senākajiem indoāriešu literatūras pieminekļiem, kā vērtīgs un aptverošs vēstures avots.
 
''Vēdu'' tekstu saturā un struktūrā var izdalīt vairākus senindiešu kultūras un domas ģenēzes posmus - no primitīvas [[Nomadi|nomadu]] sadzīves reglamentācijas, no senču, cilšu dievību un dabas spēku sākumkultiem līdz sarežģītai rituālu simbolikai un dziļām filosofiskām spekulācijām par esības sākotni un būtību, no šamaniskiem buramvārdiem un garu piesaukšanas līdz sarežģītai pasaules uzbūves simbolikai un dramatiskiem dialogiem. No vienas puses, ''vēdas'' ir ļoti vērtīgas kā senākais senindiešu dzejas un prozas piemineklis, no otras puses - kā viens no senākajiem indoāriešu literatūras pieminekļiem, kā vērtīgs un aptverošs vēstures avots.

Versija, kas saglabāta 2020. gada 8. augusts, plkst. 15.21

Vēdas (sans. वेद, véda - "mācība") - senindiešu Svētie Raksti: samhitas (Rigvēda, Samavēda, Jadžurvēda un Atharvavēda), kas ir senindiešu reliģiski-filosofisko mācību pamatā, sacerētas XV-V gs. p.m.ē. Bez tam ar terminu "vēdas" apzīmē arī brahmanas (VIII-VI gs.p.m.ē. tapis vēdu ritu izklāsts un skaidrojumi), araņjakas (t.s. "Meža grāmatas", kurās izskaidrota vēdu ritu mistiskā jēga, dots simbolu atšifrējums) un upanišadas (VII-VI gs. p.m.ē. tapuši traktāti, vēdu komentāri). Kopā ir 4 vēdu antoloģijas:

  • Rigvēda ("Himnu būve") - senākā no vēdām, ir 15.-10. gs. p.m.ē. indoāriešu sacerētu 1028 himnu dievībām apkopojums, sakārtots 10 "apļos" (mandala).
  • Samavēda ("Dziesmu zintis") - VII-VI gs. p.m.ē. tapis atlasītu "Rigvēdas" himnu pārkārtojums citādā kārtībā liturģiskām vajadzībām (1875 panti).
  • Jadžurvēda (yajurveda - "Upurēšanas zintis") - zināma divās redakcijās ("melnajā", kas papildināta ar komentāriem prozā, un "baltajā, bez komentāriem), ir upurēšanas rituālu un lūgsnu apkopojums 1984 pantos.
  • Atharvavēda ("Buramvārdu zintis") - pēc satura vissenākā (12.-10. gs. p.m.ē.), taču apkopota un kanonā iekļauta pēdējā, satur 5977 pantus ar buramvārdiem un lāstiem pret slimībām, dēmoniem, ienaidniekiem, svētību un lāstu formulas.

Vēdu tekstu saturā un struktūrā var izdalīt vairākus senindiešu kultūras un domas ģenēzes posmus - no primitīvas nomadu sadzīves reglamentācijas, no senču, cilšu dievību un dabas spēku sākumkultiem līdz sarežģītai rituālu simbolikai un dziļām filosofiskām spekulācijām par esības sākotni un būtību, no šamaniskiem buramvārdiem un garu piesaukšanas līdz sarežģītai pasaules uzbūves simbolikai un dramatiskiem dialogiem. No vienas puses, vēdas ir ļoti vērtīgas kā senākais senindiešu dzejas un prozas piemineklis, no otras puses - kā viens no senākajiem indoāriešu literatūras pieminekļiem, kā vērtīgs un aptverošs vēstures avots.

Skat. arī Ājurvēda

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 434. lpp.
  • Visvaldis Klīve. Ticības ceļos. Reliģiju vēsture. - Zinātne: Rīga, 1995. - 413 lpp. ISBN 579661133X
  • Ivbulis V. Šiva izdejo un sagrauj pasauli. Ievads tradicionālajā hindu domā. - Zinātne: Rīga, 2003. - 571 lpp. ISBN 9984-698-49-1
  • Indiešu literatūra : vissenākais posms / sast. V. Ivbulis - Zvaigzne: Rīga, 1985. - 270 lpp.

  • Satischandra Chatterjee. An Introduction to Indian Philosophy. - University of Calcutta: Calcutta, 1984
  • Axel Michaels. Hinduism: Past and Present. - Princeton University Press: Princeton-New Jersey, 2004. — ISBN 0-691-08953-1
  • Heinrich Zimmer. Philosophies of India. - Princeton University Press: New York, 1951, ISBN 0-691-01758-1
  • MacDonell A.A. A History Of Sanskrit Literature. - Kessinger Publishing, 2004. ISBN 1417906197
  • Ancient Indian Texts. - The University of Chicago Press, 1992

  • Erich Frauwallner. Geschichte der indischen Philosophie. - Müller: Salzburg, 1953
  • Helmuth von Glasenapp. Die Philosophie der Inder. - Kröner: Stuttgart, 1985. ISBN 3-520-19504-6
  • Oberlies T. Die Religion des Rigveda. - Institut für Indologie der Universität Wien, 1999. ISBN 3900271321

  • Сборник ведийской поэзии: Да услышат меня земля и небо. Из ведийской поэзии. - Художественная литература: Москва, 1984, 270 с

Resursi internetā par šo tēmu