Atšķirības starp "Vēsture:Par" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Mērķauditorija)
m (Apraksts)
23. rindiņa: 23. rindiņa:
 
* '''sabiedrība''' (tematiski apkopotas sabiedriskās un politiskās organizācijas, kustības, alfabēta secībā apkopoti sabiedrību raksturojoši vēsturiski jēdzieni un termini, piemēram: [[akotnieki]], [[apanāžas zemnieki]], [[apgaismība]], [[aristokrātija]], [[brīvzemnieki]], [[dēmoss]], [[erāriji]], [[heloti]], [[izgātņi]], [[senjors]], [[smerdi]], [[kārta]], [[šķira]], [[vilani]], [[kasta]], [[kūrija]], [[leimaņi]], [[pentakosiomedimni]], [[perioiki]], [[plebeji]], [[secesija]] u.c.);
 
* '''sabiedrība''' (tematiski apkopotas sabiedriskās un politiskās organizācijas, kustības, alfabēta secībā apkopoti sabiedrību raksturojoši vēsturiski jēdzieni un termini, piemēram: [[akotnieki]], [[apanāžas zemnieki]], [[apgaismība]], [[aristokrātija]], [[brīvzemnieki]], [[dēmoss]], [[erāriji]], [[heloti]], [[izgātņi]], [[senjors]], [[smerdi]], [[kārta]], [[šķira]], [[vilani]], [[kasta]], [[kūrija]], [[leimaņi]], [[pentakosiomedimni]], [[perioiki]], [[plebeji]], [[secesija]] u.c.);
 
* '''pilsētas un vietas''' (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēsturē sastopamie pilsētu un vietu nosaukumi, piemēram: [[Goldingena]], [[Šrundena]], [[Mītava]], [[Kobronskansts]], [[Sarkanais sardzes tornis]], [[Forburga]], [[Rēvele]] u.c.);
 
* '''pilsētas un vietas''' (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēsturē sastopamie pilsētu un vietu nosaukumi, piemēram: [[Goldingena]], [[Šrundena]], [[Mītava]], [[Kobronskansts]], [[Sarkanais sardzes tornis]], [[Forburga]], [[Rēvele]] u.c.);
* '''filosofija''' (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēstures filosofijā sastopamie termini, piemēram: [[adživika]], [[antīkā filosofija]], [[averoisms]], [[Gondišapuras Akadēmija]], [[cji]], [[Milētas skola]], [[Aleksandrijas skola]], [[askēze]] u.c.);
+
* '''filosofija''' (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēstures filosofijā sastopamie termini, piemēram: [[adživika]], [[antīkā filosofija]], [[averoisms]], [[Gondišapuras Akadēmija]], [[cji]], [[Milētas skola]], [[Aleksandrijas skola]], [[askēze]], [[dabiskās tiesības]] u.c.);
 
* '''tautas un ciltis''' (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēsturē sastopamie cilšu un tautu nosaukumi, piemēram: [[filistieši]], [[haldieši]], [[kursenieki]], [[kutiji]], [[saracēņi]], [[čudi]], [[šumeri]] u.c.);
 
* '''tautas un ciltis''' (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēsturē sastopamie cilšu un tautu nosaukumi, piemēram: [[filistieši]], [[haldieši]], [[kursenieki]], [[kutiji]], [[saracēņi]], [[čudi]], [[šumeri]] u.c.);
 
* '''tituli un amati''' (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēsturē sastopamie tituli un amati, piemēram: [[abats]], [[agrimēnsors]], [[arhierejs]], [[arhēgēts]], [[bajārs]], [[bakalaurs]], [[bannerets]], [[basilejs]], [[bīskaps]], [[bejs]], [[cars]], [[imperators]], [[karalis]], [[hans]], [[diakons]], [[diktators]], [[domkungs]], [[emīrs]], [[firsts]], [[hou]], [[hercogs]], [[grāfs]], [[vikonts]], [[primass]], [[konsuls]], [[maģistrāts]], [[legāts]], [[stārasts]], [[supremāts]], [[superintendants]], [[gospodars]] u.c.);
 
* '''tituli un amati''' (alfabēta secībā apkopoti un skaidroti vēsturē sastopamie tituli un amati, piemēram: [[abats]], [[agrimēnsors]], [[arhierejs]], [[arhēgēts]], [[bajārs]], [[bakalaurs]], [[bannerets]], [[basilejs]], [[bīskaps]], [[bejs]], [[cars]], [[imperators]], [[karalis]], [[hans]], [[diakons]], [[diktators]], [[domkungs]], [[emīrs]], [[firsts]], [[hou]], [[hercogs]], [[grāfs]], [[vikonts]], [[primass]], [[konsuls]], [[maģistrāts]], [[legāts]], [[stārasts]], [[supremāts]], [[superintendants]], [[gospodars]] u.c.);

Versija, kas saglabāta 2009. gada 18. aprīlis, plkst. 18.55

Interaktīvs mācību līdzeklis un uzziņu vietne: vēsturei veltīta enciklopēdija un terminu skaidrojošā vārdnīca, rakstīto avotu krātuve internetā latviešu valodā.

Nepieciešamības pamatojums

Projekts nepieciešams, lai mazinātu milzīgo distanci starp profesionālo vēsturnieku zināšanām un sabiedrības vidējo zināšanu līmeni vēstures jautājumos, veicinātu jaunās paaudzes iesaistīšanos vēstures studijās, atvieglotu skolēnu un studentu mācību procesu, ievērojami paātrinot pamatinformācijas noskaidrošanas iespējas. Līdz šim mācību un uzziņu materiāli latviešu valodā veidoti pēc aprakstošā un vērtējošā principa, praktiski neaizkavējoties pie atsevišķu terminu nozīmes skaidrošanas. Bez tam historiogrāfija Latvijā pamatā orientēta uz Baltijas reģiona vēstures izpēti, līdz ar to praktiski nav attīstīta ar pasaules vēsturi saistītā terminoloģija un starptautisko terminu latviskošanas principi. Pie tam tā pamatā publiskota tikai drukātā veidā, kas nozīmē, ka liels interesentu skaits nemaz neuzzina par mācību līdzekļa pastāvēšanu, pirms tas nonācis interesenta rokās.

Mērķis

Mērķis ir izveidot visiem pieejamu interaktīvu - regulāri papildinātu un pilnveidotu, - vēstures zinātnes terminu skaidrojošo vārdnīcu, vēsturisko personu un notikumu rādītāju latviešu valodā. Resursā ievietotā informācija brīvi izmantojama izglītošanās procesā, t.i. nekomerciāliem mērķiem. Plānots arī latviskot vai rekonstruēt no jauna kartes, ģerboņus, aprakstāmo objektu attēlus, lai ar šiem vizuālajiem palīgmateriāliem padarītu informāciju pārskatāmāku un vieglāk uztveramu. Autortiesības pieder tikai un vienīgi autoram vai izdevumam, no kura informācija pārpublicēta (likumos noteikto laika termiņu robežās).

Apraksts

Projekts tiek veidots internetā zem domēna vārda http://www.vesture.eu kā tematiski un alfabēta secībā sistematizēts vēstures zinātnē sastopamo terminu un jēdzienu skaidrojošs informācijas apkopojums, kas sastāv no īsiem rakstiem, kurus rakstījuši viens vai vairāki autori. Informācijas apkopošanai un apstrādei tiek izmantota bezmaksas datorprogramma MediaWiki, kas radīta speciāli enciklopēdiju interneta vidē veidošanai. Terminus vai jēdzienus skaidrojošie šķirkļi tiek veidoti nevis kā raksti vai publikācijas, bet gan kā īsa un enciklopēdiska pamatinformācija bez skaidrojumiem "kāpēc": ir tikai jēdziens vai termins, kura nozīme un saturs tiek definitīvi izskaidrots. Uzsvars tiek likts uz šķirklim pievienoto literatūras sarakstu un pieejamiem resursiem internetā par konkrēto tēmu. Tematiski termini tiek apkopoti sadaļās, kurām nepieciešamības gadījumā ir šaurāk tematiskas apakšsadaļas:

Darbība

Šķirkļi tiek veidoti, vai nu tulkojot un apkopojot informāciju no esošām enciklopēdijām, vai rakstot no jauna, izmantojot jaunāko zinātnisko literatūru. Šim iemeslam tiek iegādātas enciklopēdijas, jaunākā zinātniskā periodika. Nepieciešamo informāciju interesents atrod vai nu mehāniski caurskatot tematiskā virzienā to interesējošās sadaļas un tālāk apakšsadaļas, vai arī ierakstot meklētājā viņu interesējošo konkrēto vārdu vai terminu (meklētājs uzrāda visus šķirkļus, kur konkrētais vārds ir jau nosaukumā, kā arī šķirkļus, kuros tas pieminēts tekstā).

Mērķauditorija

Resurss domāts Latvijas sabiedrības izglītotības līmeņa vēstures jautājumos celšanai:

  • studentiem un interesentiem kā pamatinformācijas, kā arī literatūras un avotu uzziņu vietne;
  • pasniedzējiem kā palīgmetode praktiskajā darbā, uzdodot studentiem veidot šķirkļus, ko ievietot šeit, jo rakstīšanas procesā students iemācās labāk definēt, īsi un objektīvi apkopot pamatinformāciju, sameklēt literatūru un avotus;
  • zinātniekiem kā vieta, kur atpūsties no akadēmiskajām tēmām un dot savu artavu tautas izglītošanā, kur ar kolēģiem var izdiskutēt terminu tulkošanas vai trūkstošu terminu radīšanas jautājumus.