Atšķirības starp "Vēstures avots" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
(13 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Vēstures avots''' (angl. ''Historical Source'', kr. ''исторический источник'') - autentisks [[artefakts]], kas sniedz tiešu liecību par kādu vēstures posmu vai notikumu, ir tapis aplūkojamajā laikā un ir izmantojams kā  līdzeklis vēstures pētīšanai. Tie var būt lietiskie avoti (arheoloģiskie, etniskie materiāli, hidronīmi un toponīmi, priekšmeti, arhitektūras objekti u.tml.); mutvārdu avoti (leģendas, atmiņas u.tml.); rakstiskie avoti (hronikas, manuskripti, dokumenti, laikraksti u.tml.); vizuālie avoti (gleznas, fotogrāfijas, kino- un dokumentālās filmas, kartogrāfijas materiāli u.tml.). Iedala tiešajos un netiešajos. Netiešie avoti satur informāciju par situāciju netiešā jeb pastarpinātā veidā (piem., apģērbs, aprakstoša literatūra u.tml.). Tiešie tiesību vēstures avoti ir konkrētu informāciju saturošie objekti jeb rakstītie avoti (piem., lēņa grāmatas, statūti, hronikas, kodeksi, likumi, statūti, notas, saraksti u.tml.). Avotu un literatūras objektivitāti ietekmē autentiskums (satura atbilstība reālajiem notikumiem, noraksti var būt kļūdaini u.tml.) kā arī sociālais vai politiskais pasūtījums, kas avotu padara subjektīvu (šādā gadījumā vērtīgu informāciju sniedz jau tas, kāpēc tas vai cits aspekts avotā apzināti noklusēts vai izkropļots).  
+
'''Vēstures avots''' (angl. ''Historical Source'', kr. ''исторический источник'') - autentisks [[artefakts]], kas sniedz tiešu liecību par kādu vēstures posmu vai notikumu, ir tapis aplūkojamajā laikā; viss, kas nonāk mūsdienās no pagātnes – hronika, annāles, vēstule, memuāri, avīze, darbarīks, fotogrāfija, ēka, dienasgrāmata, lelle, vēstule, priekšmets, t.i. materiālās kultūras pieminekļi, u.c. rakstītie pieminekļi un valodas materiāli, – un ir izmantojams kā  līdzeklis vēstures pētīšanai. Šaurākā nozīmē: attiecīgā laika posma dokumenti, ziņas, rakstiskas liecības. Jānošķir reliktu jeb dokumentālos avotus (piem., lēņa grāmatas, statūti, kodeksi, likumi, statūti, notas, saraksti u.tml.) no vēstošajiem, subjektīvajiem (hronikas, vēstules u.tml.). Avotu un literatūras objektivitāti ietekmē autentiskums (satura atbilstība reālajiem notikumiem, noraksti var būt kļūdaini u.tml.) kā arī sociālais vai politiskais pasūtījums, kas avotu padara subjektīvu, vai pat viltojums (šādā gadījumā vērtīgu informāciju sniedz jau tas, kāpēc tas vai cits informācijas aspekts avotā apzināti noklusēts vai ar kādu mērķi izkropļots).
 +
 
 +
Tipoloģiski ''vēstures avoti'' iedalās:
 +
# Lietiskie  (arheoloģiskie, etniskie materiāli, hidronīmi un toponīmi, priekšmeti, arhitektūras objekti u.tml.)
 +
# Rakstiskie (hronikas, manuskripti, dokumenti, laikraksti u.tml.)
 +
# Vizuālie (priekšmeti, gleznas, fotogrāfijas, kino- un dokumentālās filmas, kartogrāfijas materiāli u.tml.)
 +
# Fonētiskie (leģendas, atmiņas u.tml.)
  
 
Skat. arī:
 
Skat. arī:
5. rindiņa: 11. rindiņa:
 
* [http://www.vesture.eu/index.php/Kategorija:Vēstures_avoti Vēstures avoti]
 
* [http://www.vesture.eu/index.php/Kategorija:Vēstures_avoti Vēstures avoti]
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
* [http://www.arhivi.lv/index.php?&197 Grāmatu sērija "Vēstures avoti"]
+
* [http://lingua.id.lv/LatinPages/latvijas%20vestures%20avoti.sej.2.burtn.2.1.dala.pdf Senās Latvijas vēstures avoti. // Latvijas vēstures avoti. II sēj. - Latvijas vēstures institūts: Rīga, 1940.]
* [http://www.omip.lv/ka-analizet-vestures-avotu Kā analizēt vēstures avotu? (materiāls pamatskolām)]
 
 
----
 
----
* [http://www.mediafire.com/?55annkdijo3 Фальсификации исторических источников. Подборка материалов.]
+
* [http://www.repfont.badw.de/A.pdf Geschichtsquellen des deutschen Mittelalters - Bayerischen Akademie der Wissenschaften]
* [http://wap.infan.ru/files/p/proshloe_kotorogo_nebilo.txt Балабуха А. Когда врут учебники истории.]
 
* [http://web.archive.org/web/20050111075215/http://iai.rsuh.ru/jubiley/arhivistika/p4.html Козлов В.П. Фальсификация исторических источников: источниковедческий, историографический, архивоведческий аспекты.]
 
* [http://www.mediafire.com/?njd2ztudm4b Козлов В.П. Тайны фальсификации. Анализ подделок исторических источников XVIII-XIX веков (.djvu)]
 
* [http://web.archive.org/web/20060716063312/http://vivovoco.rsl.ru/VV/BOOKS/KOZLOV/KOZLOV00.HTM Козлов В.П. Тайны фальсификации. Анализ подделок исторических источников XVIII - XIX веков]
 
* [http://lib.ru/POLITOLOG/KOZLOW/klio.txt Козлов В.П. Обманутая, но торжествующая Клио (Подлоги письменных источников по российской истории в XX веке)]
 
* [http://knigavelesa.narod.ru/knigi/Chto_dymaiyt_uchenye_o_VK/poddelnaia_rukopis.html Жуковская Л.П. Поддельная докириллическая рукопись (К вопросу о методе определения подделок) // Что думают ученые о "Велесовой книге"]
 
* [http://knigavelesa.narod.ru/knigi/Chto_dymaiyt_uchenye_o_VK/Sobolev.html Соболев Н.А. Проблема изданий-фальсификаторов. // Что думают ученые о "Велесовой книге"]
 
  
 
[[Kategorija:Vēstures zinātne]]
 
[[Kategorija:Vēstures zinātne]]

Versija, kas saglabāta 2013. gada 15. maijs, plkst. 12.57

Vēstures avots (angl. Historical Source, kr. исторический источник) - autentisks artefakts, kas sniedz tiešu liecību par kādu vēstures posmu vai notikumu, ir tapis aplūkojamajā laikā; viss, kas nonāk mūsdienās no pagātnes – hronika, annāles, vēstule, memuāri, avīze, darbarīks, fotogrāfija, ēka, dienasgrāmata, lelle, vēstule, priekšmets, t.i. materiālās kultūras pieminekļi, u.c. rakstītie pieminekļi un valodas materiāli, – un ir izmantojams kā līdzeklis vēstures pētīšanai. Šaurākā nozīmē: attiecīgā laika posma dokumenti, ziņas, rakstiskas liecības. Jānošķir reliktu jeb dokumentālos avotus (piem., lēņa grāmatas, statūti, kodeksi, likumi, statūti, notas, saraksti u.tml.) no vēstošajiem, subjektīvajiem (hronikas, vēstules u.tml.). Avotu un literatūras objektivitāti ietekmē autentiskums (satura atbilstība reālajiem notikumiem, noraksti var būt kļūdaini u.tml.) kā arī sociālais vai politiskais pasūtījums, kas avotu padara subjektīvu, vai pat viltojums (šādā gadījumā vērtīgu informāciju sniedz jau tas, kāpēc tas vai cits informācijas aspekts avotā apzināti noklusēts vai ar kādu mērķi izkropļots).

Tipoloģiski vēstures avoti iedalās:

  1. Lietiskie (arheoloģiskie, etniskie materiāli, hidronīmi un toponīmi, priekšmeti, arhitektūras objekti u.tml.)
  2. Rakstiskie (hronikas, manuskripti, dokumenti, laikraksti u.tml.)
  3. Vizuālie (priekšmeti, gleznas, fotogrāfijas, kino- un dokumentālās filmas, kartogrāfijas materiāli u.tml.)
  4. Fonētiskie (leģendas, atmiņas u.tml.)

Skat. arī:

Resursi internetā par šo tēmu