Vēstures avots

No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 13. aprīlis, plkst. 09.48, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Vēstures avots (angl. Historical Source, kr. исторический источник) - autentisks artefakts, kas sniedz tiešu liecību par kādu vēstures posmu vai notikumu, ir tapis aplūkojamajā laikā un ir izmantojams kā līdzeklis vēstures pētīšanai. Tie var būt lietiskie avoti (arheoloģiskie, etniskie materiāli, hidronīmi un toponīmi, priekšmeti, arhitektūras objekti u.tml.); mutvārdu avoti (leģendas, atmiņas u.tml.); rakstiskie avoti (hronikas, manuskripti, dokumenti, laikraksti u.tml.); vizuālie avoti (gleznas, fotogrāfijas, kino- un dokumentālās filmas u.tml.). Iedala tiešajos un netiešajos. Netiešie avoti satur informāciju par situāciju netiešā jeb pastarpinātā veidā (piem., apģērbs, aprakstoša literatūra u.tml.). Tiešie tiesību vēstures avoti ir konkrētu informāciju saturošie objekti jeb rakstītie avoti (piem., lēņa grāmatas, statūti, hronikas, kodeksi, likumi, statūti, notas, saraksti u.tml.). Avotu un literatūras objektivitāti ietekmē autentiskums (satura atbilstība reālajiem notikumiem, noraksti var būt kļūdaini u.tml.) kā arī sociālais vai politiskais pasūtījums, kas avotu padara subjektīvu (šādā gadījumā vērtīgu informāciju sniedz jau tas, kāpēc tas vai cits aspekts avotā apzināti noklusēts vai izkropļots).

Skat. arī:

Resursi internetā par šo tēmu