Atšķirības starp "Vēsturisko ciklu teorija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
6. rindiņa: 6. rindiņa:
 
----
 
----
 
* Goldstein J. Long Cycles: Prosperity and War in the Modern Age. - Yale Univrsity Press: New Haven (CT), 1988, p. 285
 
* Goldstein J. Long Cycles: Prosperity and War in the Modern Age. - Yale Univrsity Press: New Haven (CT), 1988, p. 285
 +
* Nefedov S.A. A Model of Demographic Cycles in Traditional Societies: The Case of Ancient China. // Social Evolution & History. 2004, 3(1): 69–80
 +
* Postan M.M. Essays on Medieval Agriculture and General Problems of the Medieval Economy. - Cambridge University Press: Cambridge, 1973
 +
* Turchin P. Historical Dynamics: Why States Rise and Fall. - Princeton University Press: Princeton, NJ, 2003
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://escholarship.org/uc/item/8qf580j5 Nefedov S.A. A Theory of Demographic Cycles and the Social Evolution of Ancient and Medieval Oriental Societies. // Oriens. 2003, 3: 5-22.]
 
* [http://escholarship.org/uc/item/8qf580j5 Nefedov S.A. A Theory of Demographic Cycles and the Social Evolution of Ancient and Medieval Oriental Societies. // Oriens. 2003, 3: 5-22.]
 +
* [http://www.sott.net/articles/show/161508-Transforming-history-into-science-Arise-cliodynamics- Peter Turchin. Arise Cliodynamics.]
 +
* [http://meltingpot.fortunecity.com/melwood/368/oswaldspengler.html David L. McNaughton. Spengler's Philosophy, and its implication that Europe has 'lost its way']
 +
* [http://foster.20megsfree.com/22.htm Keith Stimely. Oswald Spengler: An Introduction to his Life and Ideas.]
 
----
 
----
 
* [http://filosof.historic.ru/enc/item/f00/s05/a000554.shtml Культурных циклов теория. - Философский словарь]
 
* [http://filosof.historic.ru/enc/item/f00/s05/a000554.shtml Культурных циклов теория. - Философский словарь]

Versija, kas saglabāta 2009. gada 7. decembris, plkst. 10.52

Vēsturisko ciklu teorija (no sengr. kyklos - aplis) - mācība, ka vēstures un kultūras attīstībā viss atkārtojas. Radās XIX-XX gs. mijā, kad salīdzināmā vēsturiskā metode vairs neapmierināja pētnieku vajadzības un alktuāls kļuva jautājums par salīdzināmās analīzes kritērijiem. Kļuva skaidrs, ka salīdzinājumiem un analoģijām vēsturē parasti ir kopīga tikai procesu norises forma, nevis to saturs. Kultūras ciklu teorija piedāvāja veidu, kā pārvarēt šīs grūtības. Šīs teorijas piekritēji (Špenglers, Toinbijs) postulēja, ka tieši vēstures procesu norises veidā, tiem raksturīgajā "kultūras kopīgajā stilā" izpaužoties iekšējās vēstures likumsakarības. Vēstures analoģijām neesot nepieciešams pamatojums, tās esot pašas par sevi ticamas. Vēstures analoģiju izmantošanu uzlukoja nevis par palīgmetodi, bet gan par vēstures intuitīvu fundamentālu ontoloģisku struktūru, kultūrvēstures procesu atkārtošanos, sinhronismu un ciklisko raksturu uztverot kā liecību, ka pastāv vispārvēsturiski likumi.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 219. lpp.

  • Goldstein J. Long Cycles: Prosperity and War in the Modern Age. - Yale Univrsity Press: New Haven (CT), 1988, p. 285
  • Nefedov S.A. A Model of Demographic Cycles in Traditional Societies: The Case of Ancient China. // Social Evolution & History. 2004, 3(1): 69–80
  • Postan M.M. Essays on Medieval Agriculture and General Problems of the Medieval Economy. - Cambridge University Press: Cambridge, 1973
  • Turchin P. Historical Dynamics: Why States Rise and Fall. - Princeton University Press: Princeton, NJ, 2003

Resursi internetā par šo tēmu