Atšķirības starp "Valsts politiskā pārvalde" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''KPFSR IeTK Valsts politiskā pārvalde''' ('''VPP''') (kr. ''Государственное политическое управление при НКВД РСФСР'') jeb '''GPU''' (no abreviatūras: ''ГПУ НКВД РСФСР'') - valsts politiskā policija [[IeTK|Iekšlietu Tautas Komisariāta]] pakļautībā, laikā no 1922. līdz 1923. gadam [[KPFSR]] un [[PSRS]]. Izveidota kā Iekšlietu TK struktūrvienība ar TKP 1922. gada 16. marta lēmumu, februārī likvidētās [[Viskrievijas ārkārtas komisija cīņai ar kontrrevolūciju, spekulāciju un sabotāžu|VĀK]] vietā. Sarunvalodā šo valsts iestādi turpināja dēvēt par ''"čeku"'', bet tās darbiniekus - par ''"čekistiem"''. Iestādes pamatuzdevumos ietilpa: pretizlūkošana, bandītisma un kontrabandas, pretpadomju elementu naidīgās darbības novēršana, atklāšana, valsts noslēpuma aizsardzība, dzelzceļu un ūdensceļu, kā arī pa to pārvietojamo kravu apsardze, valsts robežu apsardze, kontrabandas apkarošana. ''VPP'' institūcijām bija tiesības veikt izziņu, iepriekšējo izmeklēšanu un administratīvo ietekmēšanu lietās par politisajiem un pretvalstiskajiem noziegumiem. Tika izveidots autonoms ''VPP'' karaspēks.  
+
'''KPFSR IeTK Valsts politiskā pārvalde''' ('''VPP''') (kr. ''Государственное политическое управление при НКВД РСФСР'') jeb '''GPU''' (no abreviatūras: ''ГПУ НКВД РСФСР'') - valsts politiskā policija [[IeTK|Iekšlietu Tautas Komisariāta]] pakļautībā, laikā no 1922. līdz 1923. gadam [[KPFSR]] un [[PSRS]]. Izveidota kā Iekšlietu TK struktūrvienība ar TKP 1922. gada 16. marta lēmumu, februārī likvidētās [[Viskrievijas ārkārtas komisija|VĀK]] vietā. Sarunvalodā šo valsts iestādi turpināja dēvēt par ''"čeku"'', bet tās darbiniekus - par ''"čekistiem"''. Iestādes pamatuzdevumos ietilpa: pretizlūkošana, bandītisma un kontrabandas, pretpadomju elementu naidīgās darbības novēršana, atklāšana, valsts noslēpuma aizsardzība, dzelzceļu un ūdensceļu, kā arī pa to pārvietojamo kravu apsardze, valsts robežu apsardze, kontrabandas apkarošana. ''VPP'' institūcijām bija tiesības veikt izziņu, iepriekšējo izmeklēšanu un administratīvo ietekmēšanu lietās par politisajiem un pretvalstiskajiem noziegumiem. Tika izveidots autonoms ''VPP'' karaspēks.  
  
 
15.11.1923. pārveidota par IeTK nesaistītu '''Apvienoto valsts politisko pārvaldi''' (''Объединенное государственное политическое управление'') pie PSRS TKP, kurai bija pakļautas [[Padomju sociālistiskā republika|savienoto republiku]]  ''VPP'', tās īpašās nodaļas un valsts robežapsardze. 1932. gadā ''AVPP'' sastāvā tika izveidotas [[Milicijas galvenā pārvalde]]  un [[Tiesas kolēģija]], valsts drošības institūcijas apvienojot ar sabiedriskās kārtības sargāšanas institūcijām un ''AVPP'' rīcības funkcijas tika papildinātas ar tiesas funkcijām. Likvidēta 1934. gadā, izveidojot tās vietā [[PSRS Valsts drošības galvenā pārvalde|Valsts drošības galveno pārvaldi]].
 
15.11.1923. pārveidota par IeTK nesaistītu '''Apvienoto valsts politisko pārvaldi''' (''Объединенное государственное политическое управление'') pie PSRS TKP, kurai bija pakļautas [[Padomju sociālistiskā republika|savienoto republiku]]  ''VPP'', tās īpašās nodaļas un valsts robežapsardze. 1932. gadā ''AVPP'' sastāvā tika izveidotas [[Milicijas galvenā pārvalde]]  un [[Tiesas kolēģija]], valsts drošības institūcijas apvienojot ar sabiedriskās kārtības sargāšanas institūcijām un ''AVPP'' rīcības funkcijas tika papildinātas ar tiesas funkcijām. Likvidēta 1934. gadā, izveidojot tās vietā [[PSRS Valsts drošības galvenā pārvalde|Valsts drošības galveno pārvaldi]].

Versija, kas saglabāta 2010. gada 17. oktobris, plkst. 20.26

KPFSR IeTK Valsts politiskā pārvalde (VPP) (kr. Государственное политическое управление при НКВД РСФСР) jeb GPU (no abreviatūras: ГПУ НКВД РСФСР) - valsts politiskā policija Iekšlietu Tautas Komisariāta pakļautībā, laikā no 1922. līdz 1923. gadam KPFSR un PSRS. Izveidota kā Iekšlietu TK struktūrvienība ar TKP 1922. gada 16. marta lēmumu, februārī likvidētās VĀK vietā. Sarunvalodā šo valsts iestādi turpināja dēvēt par "čeku", bet tās darbiniekus - par "čekistiem". Iestādes pamatuzdevumos ietilpa: pretizlūkošana, bandītisma un kontrabandas, pretpadomju elementu naidīgās darbības novēršana, atklāšana, valsts noslēpuma aizsardzība, dzelzceļu un ūdensceļu, kā arī pa to pārvietojamo kravu apsardze, valsts robežu apsardze, kontrabandas apkarošana. VPP institūcijām bija tiesības veikt izziņu, iepriekšējo izmeklēšanu un administratīvo ietekmēšanu lietās par politisajiem un pretvalstiskajiem noziegumiem. Tika izveidots autonoms VPP karaspēks.

15.11.1923. pārveidota par IeTK nesaistītu Apvienoto valsts politisko pārvaldi (Объединенное государственное политическое управление) pie PSRS TKP, kurai bija pakļautas savienoto republiku VPP, tās īpašās nodaļas un valsts robežapsardze. 1932. gadā AVPP sastāvā tika izveidotas Milicijas galvenā pārvalde un Tiesas kolēģija, valsts drošības institūcijas apvienojot ar sabiedriskās kārtības sargāšanas institūcijām un AVPP rīcības funkcijas tika papildinātas ar tiesas funkcijām. Likvidēta 1934. gadā, izveidojot tās vietā Valsts drošības galveno pārvaldi.

Nosaukums citās valodās:

  • vāciski: Politische Hauptverwaltung
  • angliski: State Political Directorate
  • franciski: Direction de la politique d’État

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 135.-136. lpp.

  • Helmut Roewer. Skrupellos. Die Machenschaften der Geheimdienste in Russland und Deutschland 1914–1941. - Leipzig, 2004
  • Walter Zeutschel. Im Dienst der kommunistischen Terror-Organisation (Tscheka-Arbeit in Deutschland). - Berlin, 1931

  • Andrew, Christopher M. and Vasili Mitrokhin. The Sword and the Shield: The Mitrokhin Archive and the Secret History of the KGB. - Basic Books, New York, 1999, ISBN 0465003125.
  • Applebaum Anne. Gulag: A History. - Doubleday, 2003, ISBN 0767900561
  • Carr E.H. The Origin and Status of the Cheka. / Soviet Studies, vol. 10, 1958, no. 1, pp. 1–11.
  • Dziak John. Chekisty: A History of the KGB. - Lexington Books, Lexington, Mass, 1988
  • Figes Orlando. A People's Tragedy: The Russian Revolution 1891-1924. - Penguin Books, 1997, ISBN 0670859168.
  • Leggett George. The Cheka: Lenin's Political Police. - Oxford University Press, New York, 1986, ISBN 0198228627
  • Lincoln Bruce W. Red Victory: A History of the Russian Civil War. - Da Capo Press, 1999, ISBN 0306809095
  • Melgounov, Sergey Petrovich. The Red Terror in Russia. - J.M. Dent & Sons Ltd., London & Toronto, 1925
  • Rummel Rudolph Joseph. Lethal Politics: Soviet Genocide and Mass Murder Since 1917. - Transaction Publishers, 1990, ISBN 1560008873
  • Schapiro Leonard B. The Russian Revolutions of 1917: The Origins of Modern Communism. - Basic Books, New York, 1984, ISBN 0465071546.
  • Volkogonov Dmitri. Lenin: A New Biography. - Free Press, 1994, ISBN 0029334357

Resursi internetā par šo tēmu