Atšķirības starp "Vans Čuns" versijām
m (→Literatūra par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Vans Čuns''' (ķīn. 王充; piņj. ''Wáng Chōng''; 27.-104.) - [[Ķīniešu filosofija|filosofs]]. | '''Vans Čuns''' (ķīn. 王充; piņj. ''Wáng Chōng''; 27.-104.) - [[Ķīniešu filosofija|filosofs]]. | ||
| − | + | Dzimis 27 gadā Kuaidzi apriņķī (mūsd. Guidzi, Džedzjanas provincē), nabadzīgā vienkāršo ļaužu ģimenē. Pateicoties prāta spējām, visai agri tika pamanīts un viņam tika dota iespēja gūt labu pamatizglītību, kam pateicoties Vanam izdevās uzsākt mācības [[Haņ dinastija|Haņu valsts]] galvaspilsētas Lojanas Augstākajā skolā (''Taisjue''). Mācījies pie paša [[Baņs Bjao|Baņa Bjao]] (班彪, 3.-54.). Pēc skolas absolvēšanas visu mūžu pavadījis kā ierēdnis valsts civildienestā. No viņa sarakstītā līdz mūsu dienām saglabājies tikai darbs "Kritiski spriedumi" (''Luņhen''). | |
| + | |||
| + | Vērsās pret [[Misticisms|misticismu]], pret mācību par "debesīm" kā augstāko spēku, kas visu virza pretim mērķim un nosaka parādību un lietu rašanos un attīstību. Saskaņā ar viņa mācību pasaulē visa pirmpamats ir pirmmatērijas "[[cji]]". Cilvēks ir dabas daļa, viņš rodas, sabiezējot šiem elementiem. To izkliedēšanās noved pie bojāejas un iznīkšanas. Par objektīvās pasaules izziņas procesa sākuma momentu uzskatīja cilvēka juteklisko uztveri un sajūtas, noliedza "iedzimtu" zināšanu pastāvēšanu. Postulēja, ka vēsture attīstās cikliski: uzplaukuma periodiem seko pagrimums, pēc tam process atkārtojas citā materiālā kvalitātē. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 4. jūnijs, plkst. 06.01
Vans Čuns (ķīn. 王充; piņj. Wáng Chōng; 27.-104.) - filosofs.
Dzimis 27 gadā Kuaidzi apriņķī (mūsd. Guidzi, Džedzjanas provincē), nabadzīgā vienkāršo ļaužu ģimenē. Pateicoties prāta spējām, visai agri tika pamanīts un viņam tika dota iespēja gūt labu pamatizglītību, kam pateicoties Vanam izdevās uzsākt mācības Haņu valsts galvaspilsētas Lojanas Augstākajā skolā (Taisjue). Mācījies pie paša Baņa Bjao (班彪, 3.-54.). Pēc skolas absolvēšanas visu mūžu pavadījis kā ierēdnis valsts civildienestā. No viņa sarakstītā līdz mūsu dienām saglabājies tikai darbs "Kritiski spriedumi" (Luņhen).
Vērsās pret misticismu, pret mācību par "debesīm" kā augstāko spēku, kas visu virza pretim mērķim un nosaka parādību un lietu rašanos un attīstību. Saskaņā ar viņa mācību pasaulē visa pirmpamats ir pirmmatērijas "cji". Cilvēks ir dabas daļa, viņš rodas, sabiezējot šiem elementiem. To izkliedēšanās noved pie bojāejas un iznīkšanas. Par objektīvās pasaules izziņas procesa sākuma momentu uzskatīja cilvēka juteklisko uztveri un sajūtas, noliedza "iedzimtu" zināšanu pastāvēšanu. Postulēja, ka vēsture attīstās cikliski: uzplaukuma periodiem seko pagrimums, pēc tam process atkārtojas citā materiālā kvalitātē.
Literatūra par šo tēmu
- Van Čuns // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 431. lpp.
- Lun-Hêng. Philosophical Essays of Wang Chong – translated from the Chinese and annotated by Alfred Forke. - Paragon Book Gallery: New York, 1962
- Петров А.А. Ван Чун - древнекитайский материалист и просветитель. - Москва, 1954. -104 с.
- Кривцов В.А. Эстетические взгляды Ван Чуна. // Из истории эстетической мысли древности и средневековья. - Москва, 1961
- Вяткин Р.В. Ван Чун и китайская историография. // Одиннадцатая научная конференция "Общество и государство в Китае" Ч.I. Москва, 1980, С.69-75.
