Atšķirības starp "Varšavas hercogiste" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m (Resursi internetā par šo tēmu)
48. rindiņa: 48. rindiņa:
 
----
 
----
 
* [http://www.verfassungen.de/pl/verf07-i.htm Verfassung der Herzogthums Warschau vom 22. Juli 1807]
 
* [http://www.verfassungen.de/pl/verf07-i.htm Verfassung der Herzogthums Warschau vom 22. Juli 1807]
 +
* [http://www.lwl.org/westfaelische-geschichte/que/normal/que801.pdf Gründung des Herzogtums Warschau in den Friedensverträgen von Tilsit (pdf-Faksimile, dtsch.-frz.)]
 +
* [http://www.verfassungen.de/pl/verf07.htm Verfassungstext vom 22. Juli 1807 (dtsch.)] / [http://pcombal.club.fr/convention7.html Statut constitutionnel du Duché de Varsovie, le 22 juillet 1807 (frz.)]
 +
* [http://www.histoire-empire.org/articles/congres_de_vienne/acte_du_congres_de_vienne_02.htm Wiener Kongress Akte betreffend Eingliederung des Herzogtums Warschau ins russische Zarenreich (frz.)]
 +
* [http://www.euratlas.net/cartogra/lesage/fr_index.html Atlas historique, généalogique, chronologique et géographique, A. Le Sage (Las Cases), Paris: de l'Imprimerie de P. Didot l'aîné, 1808]
 
----
 
----
 
* [http://web2.airmail.net/napoleon/polish_army.html The Army of Grand Duchy of Warsaw]
 
* [http://web2.airmail.net/napoleon/polish_army.html The Army of Grand Duchy of Warsaw]

Versija, kas saglabāta 2008. gada 14. novembris, plkst. 10.25

Księstwo Warszawskie
Duchy of Warsaw seal.png
hercogiste 1807.-1815.
pārvalde
galvaspilsēta Varšava
iedzīvotāji ...
maks. platība ~ ... km2
200px

Varšavas hercogiste (pol. Księstwo Warszawskie, angl. Duchy of Warsaw, fr. Duché de Varsovie, vāc. Herzogtum Warschau, kr. Варшавское герцогство) - Francijas impērijas vasaļvalsts de iure, province de facto laikā no 1807. līdz 1815. gadam. Izveidota pēc Napoleona pavēles, iekarotās Prūsijas provinces Jaunā Austrumprūsija (vāc. Neu-Ostpreussen) teritorijā. Konstitucionāla monarhija, administratīvi iedalīta 10 departamentos (pol. Bydgoski, Kaliski, Krakowski, Lubelski, Łomżyński, Płocki, Poznański, Radomski, Siedlecki, Warszawski). Galvaspilsēta Varšava. Par hercogu tika iecelts Saksijas karalis Fridrihs Augusts I, kurš Varšavā kronējās kā Fridrihs Augusts III (pol. Fryderyk August III Sprawiedliwy, Fryderyk August III Wettyn; vāc. Frederick Augustus Joseph Maria Anton Johann Nepomuk Aloys Xavie). Likvidēta 1815. gadā pēc Vīnes kongresa lēmuma.

Literatūra

  • Szymon Askenazy, Napoleon a Polska. - Warszawa, 1994
  • Jarosław Czubaty, Wodzowie i politycy. Generalicja polska lat 1806-1815. - Warszawa, 1993
  • Przemysław Góralczyk, Pozytywne aspekty działalności rządu pruskiego na ziemiach polskich II i III rozbioru w opinii przedstawicieli władz i mieszkańców Księstwa Warszawskiego. / Polacy - Niemcy - Pogranicze: studia historyczne: księga poświęcona Profesorowi Joachimowi Benyskiewiczowi w siedemdziesiątą rocznicę urodzin oraz pięćdziesięciolecie pracy. / p. red. Grażyny Wyder, Tomasza Nodzyńskiego - Zielona Góra, 2006
  • Barbara Grochulska. Handel zagraniczny Księstwa Warszawskiego. - Warszawa 1967
  • Barbara Grochulska. Księstwo Warszawskie. - Warszawa, 1966
  • Kallas M. Konstytucja Księstwa Warszawskiego. Jej powstanie, systematyka i główne instytucje w związku z normami szczegółowymi i praktyką. - Toruń, 1970
  • Marian Kukiel. Dzieje oręża polskiego w epoce napoleońskiej 1795-1815. - Poznań, 1912
  • Kazimierz Ossowski. Prasa Księstwa Warszawskiego.. - Warszawa, 2004, ISBN 83-7009-432-5
  • B. Pawłowski. Wojna polsko-austriacka 1809. - Warszawa, 1999
  • Sobociński W. Historia ustroju i prawa Księstwa Warszawskiego. - Toruń, 1964
  • Gabriel Zych. Armia Księstwa Warszawskiego 1807-1812. - Warszawa, 1961

Resursi internetā par šo tēmu