Atšķirības starp "Varšavas hercogiste" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
26. rindiņa: 26. rindiņa:
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Herzogtum-Warschau.png|200px]]
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Herzogtum-Warschau.png|200px]]
 
|}
 
|}
−
'''Varšavas hercogiste''' (pol. ''Księstwo Warszawskie'', angl. ''Duchy of Warsaw'', fr. ''Duché de Varsovie'', vāc. ''Herzogtum Warschau'', kr. ''Варшавское герцогство'') - [[Francijas impērija]]s [[vasaļvalsts]] ''de iure'', province ''de facto'' laikā no 1807. līdz 1815. gadam. Izveidota saskaņā ar [[Tilzītes miera līgums|Tilzītes miera līgumu]], iekarotās Prūsijas provinces Jaunā Austrumprūsija (vāc. ''Neu-Ostpreussen'') teritorijā. Konstitucionāla [[monarhija]], administratīvi iedalīta 10 departamentos (pol. ''Bydgoski, Kaliski, Krakowski, Lubelski, Łomżyński, Płocki, Poznański, Radomski, Siedlecki, Warszawski''). Galvaspilsēta Varšava. Par hercogu tika iecelts [[Saksija]]s karalis Fridrihs Augusts I, kurš Varšavā kronējās kā Fridrihs Augusts III (pol. ''Fryderyk August III Sprawiedliwy'', ''Fryderyk August III Wettyn''; vāc. ''Frederick Augustus Joseph Maria Anton Johann Nepomuk Aloys Xavie''). 1809. gadā palielināja savu teritoriju, atņemot [[Austrijas impērija]]i [[Galisija|Galisiju]]. Likvidēta 1815. gadā pēc [[Vīnes kongress (1814-1815)|Vīnes kongresa]] lēmuma.
+
'''Varšavas hercogiste''' (pol. ''Księstwo Warszawskie'', angl. ''Duchy of Warsaw'', fr. ''Duché de Varsovie'', vāc. ''Herzogtum Warschau'', kr. ''Варшавское герцогство'') - [[Francijas impērija]]s [[vasaļvalsts]] ''de iure'', province ''de facto'' laikā no 1807. līdz 1815. gadam. Izveidota saskaņā ar [[Tilzītes miera līgums|Tilzītes miera līgumu]], iekarotās Prūsijas provinces Jaunā Austrumprūsija (vāc. ''Neu-Ostpreussen'') teritorijā. Konstitucionāla [[monarhija]], administratīvi iedalīta 10 departamentos (pol. ''Bydgoski, Kaliski, Krakowski, Lubelski, Łomżyński, Płocki, Poznański, Radomski, Siedlecki, Warszawski''). Galvaspilsēta Varšava. Par hercogu tika iecelts [[Saksija]]s karalis Fridrihs Augusts I, kurš Varšavā kronējās kā [[hercogs]] Fridrihs Augusts III (pol. ''Fryderyk August III Sprawiedliwy'', ''Fryderyk August III Wettyn''; vāc. ''Frederick Augustus Joseph Maria Anton Johann Nepomuk Aloys Xavie''). 1809. gadā palielināja savu teritoriju, atņemot [[Austrijas impērija]]i [[Galisija|Galisiju]]. Likvidēta 1815. gadā pēc [[Vīnes kongress (1814-1815)|Vīnes kongresa]] lēmuma.
  
 
== Galerija==
 
== Galerija==

Versija, kas saglabāta 2008. gada 15. novembris, plkst. 15.08

Księstwo Warszawskie
Duchy of Warsaw Coat of Arms.png
Flag of Duchy of Warsaw.png
hercogiste 09.06.1807.-09.06.1815.
pārvalde
galvaspilsēta Varšava
iedzīvotāji ~ 4 300 000
maks. platība ~ 155 000 km2 (1809.)
Herzogtum-Warschau.png

Varšavas hercogiste (pol. Księstwo Warszawskie, angl. Duchy of Warsaw, fr. Duché de Varsovie, vāc. Herzogtum Warschau, kr. Варшавское герцогство) - Francijas impērijas vasaļvalsts de iure, province de facto laikā no 1807. līdz 1815. gadam. Izveidota saskaņā ar Tilzītes miera līgumu, iekarotās Prūsijas provinces Jaunā Austrumprūsija (vāc. Neu-Ostpreussen) teritorijā. Konstitucionāla monarhija, administratīvi iedalīta 10 departamentos (pol. Bydgoski, Kaliski, Krakowski, Lubelski, Łomżyński, Płocki, Poznański, Radomski, Siedlecki, Warszawski). Galvaspilsēta Varšava. Par hercogu tika iecelts Saksijas karalis Fridrihs Augusts I, kurš Varšavā kronējās kā hercogs Fridrihs Augusts III (pol. Fryderyk August III Sprawiedliwy, Fryderyk August III Wettyn; vāc. Frederick Augustus Joseph Maria Anton Johann Nepomuk Aloys Xavie). 1809. gadā palielināja savu teritoriju, atņemot Austrijas impērijai Galisiju. Likvidēta 1815. gadā pēc Vīnes kongresa lēmuma.

Galerija

  • kara ministra zīmogs

Literatūra

  • Szymon Askenazy, Napoleon a Polska. - Warszawa, 1994
  • Jarosław Czubaty, Wodzowie i politycy. Generalicja polska lat 1806-1815. - Warszawa, 1993
  • Przemysław Góralczyk, Pozytywne aspekty działalności rządu pruskiego na ziemiach polskich II i III rozbioru w opinii przedstawicieli władz i mieszkańców Księstwa Warszawskiego. / Polacy - Niemcy - Pogranicze: studia historyczne: księga poświęcona Profesorowi Joachimowi Benyskiewiczowi w siedemdziesiątą rocznicę urodzin oraz pięćdziesięciolecie pracy. / p. red. Grażyny Wyder, Tomasza Nodzyńskiego - Zielona Góra, 2006
  • Barbara Grochulska. Handel zagraniczny Księstwa Warszawskiego. - Warszawa 1967
  • Barbara Grochulska. Księstwo Warszawskie. - Warszawa, 1966
  • Kallas M. Konstytucja Księstwa Warszawskiego. Jej powstanie, systematyka i główne instytucje w związku z normami szczegółowymi i praktyką. - Toruń, 1970
  • Marian Kukiel. Dzieje oręża polskiego w epoce napoleońskiej 1795-1815. - Poznań, 1912
  • Kazimierz Ossowski. Prasa Księstwa Warszawskiego.. - Warszawa, 2004, ISBN 83-7009-432-5
  • B. Pawłowski. Wojna polsko-austriacka 1809. - Warszawa, 1999
  • Sobociński W. Historia ustroju i prawa Księstwa Warszawskiego. - Toruń, 1964
  • Gabriel Zych. Armia Księstwa Warszawskiego 1807-1812. - Warszawa, 1961
  • Jerzy B. Flatt. Topographie des Herzogtums Warschau nebst einem kurzen Abriss der polnischen Geschichte bis auf die neuesten Zeiten. - Böhme, Leipzig, 1810
  • Samuel G. Laube (Übers.): Gesetzsammlung des vormaligen Herzogtums Warschau. - Mehwald, Posen, 1816
  • Gotthold Rhode. Geschichte Polens. - 3. verbesserte Aufl. Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt, 1980, ISBN 3-534-00763-8
  • Jerzy Topolski. Die Geschichte Polens. - Verlag Interpress, Warschau, 1985, ISBN 83-223-1956-8
  • Ingo Zimmermann. Sachsens Markgrafen, Kurfürsten und Könige. Die Wettiner in der meißnisch-sächsischen Geschichte. - Koehler & Amelang, München, 1997, ISBN 3-7338-0217-9

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Varšavas_hercogiste&oldid=5083"