Atšķirības starp "Vasaļvalsts" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Vasaļvalsts''' - valsts ar ierobežotu suverenitāti attiecībā pret savu [[Sizerenitāte|sizerenvalsti]]. Sizerenvalsts noteica vasaļvalsts rīcību ārpolitikā (kas bija pakārtota sizerenvalsts ārpolitikai), kā arī bieži vien diktēja vadlīnijas iekšpolitikā un ekonomikā. Eiropā šādas vasaļvalstis bija Rumānija, Serbija un Melnkalne (līdz 1878. gadam Osmaņu impērijas vasaļvalstis), Bulgārija (līdz 1908. gadam Osmaņu impērijas vasaļvalsts), Varšavas karaliste, pēc tam hercogiste (Krievijas impērijas vasaļvalsts), Andora kā Francijas un Urlhelas [[Bīskaps|bīskapa]] vasaļvalsts, Āzijā - vairāk nekā 500 Lielbritānijas vasaļvalstis mūsdienu Indijas un Pakistānas teritorijās, Āfrikā - Ēģipte (Osmaņu impērijas vasaļvalsts līdz 1916. gadam), bet Austrumāzijā Ķīnas impērijas vasaļvalstis bija praktiski visas, kas ar to robežojās. | '''Vasaļvalsts''' - valsts ar ierobežotu suverenitāti attiecībā pret savu [[Sizerenitāte|sizerenvalsti]]. Sizerenvalsts noteica vasaļvalsts rīcību ārpolitikā (kas bija pakārtota sizerenvalsts ārpolitikai), kā arī bieži vien diktēja vadlīnijas iekšpolitikā un ekonomikā. Eiropā šādas vasaļvalstis bija Rumānija, Serbija un Melnkalne (līdz 1878. gadam Osmaņu impērijas vasaļvalstis), Bulgārija (līdz 1908. gadam Osmaņu impērijas vasaļvalsts), Varšavas karaliste, pēc tam hercogiste (Krievijas impērijas vasaļvalsts), Andora kā Francijas un Urlhelas [[Bīskaps|bīskapa]] vasaļvalsts, Āzijā - vairāk nekā 500 Lielbritānijas vasaļvalstis mūsdienu Indijas un Pakistānas teritorijās, Āfrikā - Ēģipte (Osmaņu impērijas vasaļvalsts līdz 1916. gadam), bet Austrumāzijā Ķīnas impērijas vasaļvalstis bija praktiski visas, kas ar to robežojās. | ||
| + | |||
| + | Skat. arī: [[daliena]] | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 3. jūlijs, plkst. 10.14
Vasaļvalsts - valsts ar ierobežotu suverenitāti attiecībā pret savu sizerenvalsti. Sizerenvalsts noteica vasaļvalsts rīcību ārpolitikā (kas bija pakārtota sizerenvalsts ārpolitikai), kā arī bieži vien diktēja vadlīnijas iekšpolitikā un ekonomikā. Eiropā šādas vasaļvalstis bija Rumānija, Serbija un Melnkalne (līdz 1878. gadam Osmaņu impērijas vasaļvalstis), Bulgārija (līdz 1908. gadam Osmaņu impērijas vasaļvalsts), Varšavas karaliste, pēc tam hercogiste (Krievijas impērijas vasaļvalsts), Andora kā Francijas un Urlhelas bīskapa vasaļvalsts, Āzijā - vairāk nekā 500 Lielbritānijas vasaļvalstis mūsdienu Indijas un Pakistānas teritorijās, Āfrikā - Ēģipte (Osmaņu impērijas vasaļvalsts līdz 1916. gadam), bet Austrumāzijā Ķīnas impērijas vasaļvalstis bija praktiski visas, kas ar to robežojās.
Skat. arī: daliena
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 33. lpp.
