Atšķirības starp "Vecākā Livonijas atskaņu hronika" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Vecākā Livonijas atskaņu hronika''' jeb '''Rīmju hronika''' (vc. ''Livländische Reimchronik'') - otra senākā (pēc [[Indriķa hronika]]s) [[Livonija]]s teritorijā sarakstītā hronika, rakstītās vēstures avots, kas vēsta par [[Livonijas Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] darbību u.c. notikumiem Livonijā XII gs. (līdz 1290. gadam). Hronikas teksts 12018 dzejas rindu garš, sarakstīts | + | '''Vecākā Livonijas atskaņu hronika''' jeb '''Rīmju hronika''' (vc. ''Livländische Reimchronik'') - otra senākā (pēc [[Indriķa hronika]]s) [[Livonija]]s teritorijā sarakstītā hronika, rakstītās vēstures avots, kas vēsta par [[Livonijas Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] darbību u.c. notikumiem Livonijā XII gs. (līdz 1290. gadam). Līdz 1262./63. gadam notikumu apraksts veidots juceklīgi, neievērojot hronoloģisko secību, un cik var spriest, līdz 1227. gadam notikumi savstarpēji sajaukti, konstatēta virkne faktu kļūdu. Hronikas teksts 12018 dzejas rindu garš, sarakstīts atskaņu bagātā dzejas formā, ar vidusaugšvācu valodas (''Mittelhochdeutsch'') austrumu dialektā (''Ostmitteldeutsch'') ietekmi sākumdaļā, līdz 1895. rindai. Tipoloģiski pieder pie t.s. galda literatūras, t.i. domāta lasīšanai priekšā ordeņa brāļiem garnizonu ēdienreizēs, lai, klausoties par ordeņa varonīgo pagātni, tajos uzturētu aizrautību un vēlmi kalpot ticībai ar zobenu. |
| + | |||
| + | Hronikas autors nav zināms. Dažkārt par hronikas autoru uzskata Dītlebu Alnpeki, kura vārds ierakstīts t.s. "Bergmaņa kodeksa" beigās, kur minētā sarakstīšanas vieta un laiks - Rēveles [[komtureja]] 1296. gadā. Visticamāk, Alnpeke nav autors, bet ir bijis saistīts vai nu ar kādreizējo hronikas īpašnieku vai pārrakstītāju. Līdz mūsdienām saglabājušies tikai 3 hronikas noraksti, kaut gan ziņas ir vēl par 3 citiem zudušiem (Toruņas (1418.- 1446.), Cēsu (1523.) un Pērnavas (16.gs.) noraksts), no kuriem vecākais ir XIV gs. ''Codex Bergmanni'', kas nāk no Rīgas Doma un Sv.Pētera baznīcas mācītāja Liborija Bergmaņa (1754.-1823.) bibliotēkas. | ||
==== Atsauces un piezīmes ==== | ==== Atsauces un piezīmes ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 7. februāris, plkst. 11.49
Vecākā Livonijas atskaņu hronika jeb Rīmju hronika (vc. Livländische Reimchronik) - otra senākā (pēc Indriķa hronikas) Livonijas teritorijā sarakstītā hronika, rakstītās vēstures avots, kas vēsta par Zobenbrāļu ordeņa un Livonijas ordeņa darbību u.c. notikumiem Livonijā XII gs. (līdz 1290. gadam). Līdz 1262./63. gadam notikumu apraksts veidots juceklīgi, neievērojot hronoloģisko secību, un cik var spriest, līdz 1227. gadam notikumi savstarpēji sajaukti, konstatēta virkne faktu kļūdu. Hronikas teksts 12018 dzejas rindu garš, sarakstīts atskaņu bagātā dzejas formā, ar vidusaugšvācu valodas (Mittelhochdeutsch) austrumu dialektā (Ostmitteldeutsch) ietekmi sākumdaļā, līdz 1895. rindai. Tipoloģiski pieder pie t.s. galda literatūras, t.i. domāta lasīšanai priekšā ordeņa brāļiem garnizonu ēdienreizēs, lai, klausoties par ordeņa varonīgo pagātni, tajos uzturētu aizrautību un vēlmi kalpot ticībai ar zobenu.
Hronikas autors nav zināms. Dažkārt par hronikas autoru uzskata Dītlebu Alnpeki, kura vārds ierakstīts t.s. "Bergmaņa kodeksa" beigās, kur minētā sarakstīšanas vieta un laiks - Rēveles komtureja 1296. gadā. Visticamāk, Alnpeke nav autors, bet ir bijis saistīts vai nu ar kādreizējo hronikas īpašnieku vai pārrakstītāju. Līdz mūsdienām saglabājušies tikai 3 hronikas noraksti, kaut gan ziņas ir vēl par 3 citiem zudušiem (Toruņas (1418.- 1446.), Cēsu (1523.) un Pērnavas (16.gs.) noraksts), no kuriem vecākais ir XIV gs. Codex Bergmanni, kas nāk no Rīgas Doma un Sv.Pētera baznīcas mācītāja Liborija Bergmaņa (1754.-1823.) bibliotēkas.
Atsauces un piezīmes
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 28.-33. lpp.
