Atšķirības starp "Vietniecība" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Vietniecība''' (kr. ''наместничество'', vāc. ''Stattahalterschafte'') - administratīvi teritoriāla vienība [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] kopš 1775. gada, un parasti aptvēra 2-3 [[guberņa]]s. ''Vietniecību'' pārvaldīja [[vietvaldis]] (''наместник'') ar ļoti plašām pilnvarām, t.sk. varu pār reģionā izvietoto karaspēku. 7.11.1775. [[Katrīna II, Krievijas imperatore|Katrīna II]] parakstīja [[Ukazs|ukazu]], saskaņā ar kuru guberņu teritorija tika samazināta, to skaits divkāršots, likvidētas [[province]]s (kādas pastāvēja vairākās guberņās kā iekšējie teritoriāli administratīvie apgabali) un mainīts [[Apriņķis|apriņķu]] plānojums. Pēc tam guberņu grupas tika apvienotas ''vietniecībās''. Reforma tika pabeigta 1785. gadā un tās rezultātā Krievijas impērija bija sadalīta 38 ''vietniecībās'', 3 guberņās (Maskavas, Pēterburgas un Pleskavas), kā arī Taurijas apgabalā (kam bija ''vietniecības'' tiesības). Katrīnas II valdīšanas beigās pastāvēja 50 ''vietniecības un guberņas, kā arī 1 apgabals. 1796. gadā ''vietniecības'' tika likvidētas, taču atkal izveidotas impērijas iekarotajās [[Žečpospoļita]]s zemēs (1815.-1874.), Tālajos Austrumos (1905.-1906.) un Kaukāzā (1844.-1883., 1905.-1917.). | + | '''Vietniecība''' (kr. ''наместничество'', vāc. ''Stattahalterschafte'') - administratīvi teritoriāla vienība [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] kopš 1775. gada, un parasti aptvēra 2-3 [[guberņa]]s. ''Vietniecību'' pārvaldīja [[vietvaldis]] (''наместник'') ar ļoti plašām pilnvarām, t.sk. varu pār reģionā izvietoto karaspēku. 7.11.1775. [[Katrīna II, Krievijas imperatore|Katrīna II]] parakstīja [[Ukazs|ukazu]], saskaņā ar kuru guberņu teritorija tika samazināta, to skaits divkāršots, likvidētas [[province]]s (kādas pastāvēja vairākās guberņās kā iekšējie teritoriāli administratīvie apgabali) un mainīts [[Apriņķis|apriņķu]] plānojums. Pēc tam guberņu grupas tika apvienotas ''vietniecībās''. Reforma tika pabeigta 1785. gadā un tās rezultātā Krievijas impērija bija sadalīta 38 ''vietniecībās'', 3 guberņās (Maskavas, Pēterburgas un Pleskavas), kā arī Taurijas apgabalā (kam bija ''vietniecības'' tiesības). Katrīnas II valdīšanas beigās pastāvēja 50 ''vietniecības'' un guberņas, kā arī 1 apgabals. 1796. gadā ''vietniecības'' tika likvidētas, taču atkal izveidotas impērijas iekarotajās [[Žečpospoļita]]s zemēs (1815.-1874.), Tālajos Austrumos (1905.-1906.) un Kaukāzā (1844.-1883., 1905.-1917.). |
Skat. arī: | Skat. arī: | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 12. oktobris, plkst. 15.09
Vietniecība (kr. наместничество, vāc. Stattahalterschafte) - administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā kopš 1775. gada, un parasti aptvēra 2-3 guberņas. Vietniecību pārvaldīja vietvaldis (наместник) ar ļoti plašām pilnvarām, t.sk. varu pār reģionā izvietoto karaspēku. 7.11.1775. Katrīna II parakstīja ukazu, saskaņā ar kuru guberņu teritorija tika samazināta, to skaits divkāršots, likvidētas provinces (kādas pastāvēja vairākās guberņās kā iekšējie teritoriāli administratīvie apgabali) un mainīts apriņķu plānojums. Pēc tam guberņu grupas tika apvienotas vietniecībās. Reforma tika pabeigta 1785. gadā un tās rezultātā Krievijas impērija bija sadalīta 38 vietniecībās, 3 guberņās (Maskavas, Pēterburgas un Pleskavas), kā arī Taurijas apgabalā (kam bija vietniecības tiesības). Katrīnas II valdīšanas beigās pastāvēja 50 vietniecības un guberņas, kā arī 1 apgabals. 1796. gadā vietniecības tika likvidētas, taču atkal izveidotas impērijas iekarotajās Žečpospoļitas zemēs (1815.-1874.), Tālajos Austrumos (1905.-1906.) un Kaukāzā (1844.-1883., 1905.-1917.).
Skat. arī:
Vietniecību kartes
Arhangeļskas vietniecība
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 70. lpp.
