Atšķirības starp "Vikingu kuģi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Viking_ship.jpg|right|thumb|300px|karakuģa atliekas Oslo Vikingu muzejā]] | [[Attēls:Viking_ship.jpg|right|thumb|300px|karakuģa atliekas Oslo Vikingu muzejā]] | ||
'''Vikingu kuģi''' - literatūrā bieži sastopams apzīmējums laivveida (ar smagu ķīli, bez segta klāja, seklu iegrimi, paaugstinātiem un izliektiem priekšgalu un pakaļgalu, klinkera apšuvumu, airveida stūri, vienu mastu un lielu kvadrātveida grotburu ar vienu rāju augšā) buru-airu kuģu kategorijai, kuras dažādus tipus V-XIV gs. izmantoja [[vikingi]] (un skandināvi kopumā) un [[normaņi]] (zvejnieku laivas skandināvijā turpināja būvēt līdz pat XX gs. otrajai pusei). | '''Vikingu kuģi''' - literatūrā bieži sastopams apzīmējums laivveida (ar smagu ķīli, bez segta klāja, seklu iegrimi, paaugstinātiem un izliektiem priekšgalu un pakaļgalu, klinkera apšuvumu, airveida stūri, vienu mastu un lielu kvadrātveida grotburu ar vienu rāju augšā) buru-airu kuģu kategorijai, kuras dažādus tipus V-XIV gs. izmantoja [[vikingi]] (un skandināvi kopumā) un [[normaņi]] (zvejnieku laivas skandināvijā turpināja būvēt līdz pat XX gs. otrajai pusei). | ||
| + | |||
| + | Kuģu garuma apraksti avotos ir visai nekonkrēti. [[Sāgas|Sāgās]] visbiežāk min "rūmes" (senskand. ''rom''), t.i. starpas starp airu pāriem gar bortu (kas varēja mainīties, atkarībā no kuģa būvētāju materiālajām iespējām, tātad nav precīzi aprēķināms lielums). Dažkārt kuģu garums minēts ''alen'' skaitā (1 ''alen'' = aptuveni 2 [[pēda]]s). | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 15. jūnijs, plkst. 14.10
Vikingu kuģi - literatūrā bieži sastopams apzīmējums laivveida (ar smagu ķīli, bez segta klāja, seklu iegrimi, paaugstinātiem un izliektiem priekšgalu un pakaļgalu, klinkera apšuvumu, airveida stūri, vienu mastu un lielu kvadrātveida grotburu ar vienu rāju augšā) buru-airu kuģu kategorijai, kuras dažādus tipus V-XIV gs. izmantoja vikingi (un skandināvi kopumā) un normaņi (zvejnieku laivas skandināvijā turpināja būvēt līdz pat XX gs. otrajai pusei).
Kuģu garuma apraksti avotos ir visai nekonkrēti. Sāgās visbiežāk min "rūmes" (senskand. rom), t.i. starpas starp airu pāriem gar bortu (kas varēja mainīties, atkarībā no kuģa būvētāju materiālajām iespējām, tātad nav precīzi aprēķināms lielums). Dažkārt kuģu garums minēts alen skaitā (1 alen = aptuveni 2 pēdas).
