Atšķirības starp "Vikonts" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Vikonts''' (lat. ''Vicecomitem'', vāc. ''Vizegraf'', fr. ''Vicomte'', it. ''Visconte'', angl. ''Viscount'', port. ''Visconde'', kr. ''Виконт''; no "vice“ - vietnieks, palīgs + „graf“) - burt. "vicegrāfs“. Sieviešu dzimtē – '''vikontese'''. Aristokrātijas hierarhijā vikonta tituls atradās starp [[Grāfs|grāfa]] un [[Barons|barona]] tituliem, rangā līdzvērtīgs [[Grāfs|burggrāfa]] rangam, vai ''shire reeve'' ([[šerifs]]) statusam Anglijā. Sākotnēji vikontus iecēla grāfi un tas nebija mantojams tituls, bet gan ieņemamais amats, taču ar laiku tie sāka saņemt lēnī zemes valdījumus – vikontiju, - un titulu mantot. Izplatīta arī t.s. ''courtesy title'' tradīcija, vikonta titulu piešķirot grāfa vai [[Grāfs|marķīza]] vecākajam dēlam un grāfa titula mantiniekam (ja grāfa otrais tituls bija vikonts). Britu [[Pērs|pēru]] rangu tabulā pirmo reizi vikonta tituls parādās 1440. gadā, kad karalis [[Henrijs VI (Anglijas karalis)|Henrijs VI]] iecēla par vikontu Džonu Bomontu. Lielbritānijā pēc ''courtesy title'' principa grāfu vecākajiem dēliem un titula mantiniekiem automātiski pienācās [[Marķīzs|marķīza]] tituls. | + | '''Vikonts''' (lat. ''Vicecomitem'', vāc. ''Vizegraf'', fr. ''Vicomte'', it. ''Visconte'', angl. ''Viscount'', port. ''Visconde'', kr. ''Виконт''; no "vice“ - vietnieks, palīgs + „graf“) - burt. "vicegrāfs“. Sieviešu dzimtē – '''vikontese'''. Aristokrātijas hierarhijā vikonta tituls atradās starp [[Grāfs|grāfa]] un [[Barons|barona]] tituliem, rangā līdzvērtīgs [[Grāfs|burggrāfa]] rangam, vai ''shire reeve'' ([[šerifs]]) statusam Anglijā. Sākotnēji vikontus iecēla grāfi un tas nebija mantojams tituls, bet gan ieņemamais amats grāfa galmā - saimniecības un karadraudzes vadītājs, - taču ar laiku tie sāka saņemt [[Lēnis|lēnī]] zemes valdījumus – vikontiju, - un titulu mantot. Izplatīta arī t.s. ''courtesy title'' tradīcija, vikonta titulu piešķirot grāfa vai [[Grāfs|marķīza]] vecākajam dēlam un grāfa titula mantiniekam (ja grāfa otrais tituls bija vikonts). Britu [[Pērs|pēru]] rangu tabulā pirmo reizi vikonta tituls parādās 1440. gadā, kad karalis [[Henrijs VI (Anglijas karalis)|Henrijs VI]] iecēla par vikontu Džonu Bomontu. Lielbritānijā pēc ''courtesy title'' principa grāfu vecākajiem dēliem un titula mantiniekiem automātiski pienācās [[Marķīzs|marķīza]] tituls. |
== Resursi internetā par šo tēmu== | == Resursi internetā par šo tēmu== | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 9. decembris, plkst. 20.14
Vikonts (lat. Vicecomitem, vāc. Vizegraf, fr. Vicomte, it. Visconte, angl. Viscount, port. Visconde, kr. Виконт; no "vice“ - vietnieks, palīgs + „graf“) - burt. "vicegrāfs“. Sieviešu dzimtē – vikontese. Aristokrātijas hierarhijā vikonta tituls atradās starp grāfa un barona tituliem, rangā līdzvērtīgs burggrāfa rangam, vai shire reeve (šerifs) statusam Anglijā. Sākotnēji vikontus iecēla grāfi un tas nebija mantojams tituls, bet gan ieņemamais amats grāfa galmā - saimniecības un karadraudzes vadītājs, - taču ar laiku tie sāka saņemt lēnī zemes valdījumus – vikontiju, - un titulu mantot. Izplatīta arī t.s. courtesy title tradīcija, vikonta titulu piešķirot grāfa vai marķīza vecākajam dēlam un grāfa titula mantiniekam (ja grāfa otrais tituls bija vikonts). Britu pēru rangu tabulā pirmo reizi vikonta tituls parādās 1440. gadā, kad karalis Henrijs VI iecēla par vikontu Džonu Bomontu. Lielbritānijā pēc courtesy title principa grāfu vecākajiem dēliem un titula mantiniekiem automātiski pienācās marķīza tituls.
