Atšķirības starp "Vikonts" versijām

'''Vikonts''' (vāc. ''Vizegraf'', fr. ''vicomte'', it. ''visconte'', angl. ''viscount'', port. ''visconde'', kr. ''виконт''; no lat. ''vicecomitem'' no "vice“ - vietnieks, palīgs + „comte“ - "grāfs") - [[Grāfs|grāfa]] vietnieks un palīgs, burt. "vicegrāfs“. Aristokrātijas hierarhijā vikonta tituls atradās starp [[Grāfs|grāfa]] un [[Barons|barona]] tituliem, rangā līdzvērtīgs [[Burggrāfs|burggrāfa]] rangam, vai ''shire reeve'' ([[šerifs]]) statusam Anglijā.  Sākotnēji vikontus iecēla grāfi un tas nebija mantojams tituls, bet gan ieņemamais amats grāfa galmā - saimniecības un karadraudzes vadītājs. Taču ar laiku tie sāka saņemt [[Lēnis|lēnī]] zemes valdījumu – vikontiju, - un titulu mantot. Izplatīta arī t.s. ''courtesy title'' tradīcija, vikonta titulu piešķirot grāfa vai [[Marķīzs|marķīza]] vecākajam dēlam un grāfa titula mantiniekam (ja grāfa otrais tituls bija ''vikonts''). Britu [[Pērs|pēru]] rangu tabulā pirmo reizi vikonta tituls parādās 1440. gadā, kad karalis [[Henrijs VI, Anglijas karalis|Henrijs VI]] iecēla par vikontu Džonu Bomontu. Lielbritānijā pēc ''courtesy title'' principa grāfu vecākajiem dēliem un titula mantiniekiem automātiski pienācās [[Marķīzs|marķīza]] tituls.