Atšķirības starp "Viljams IV, Lielbritānijas karalis" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
35. rindiņa: 35. rindiņa:
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 20.06.1837.<br /> Vindzoru pilī, Berkšīrā
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 20.06.1837.<br /> Vindzoru pilī, Berkšīrā
 
|}
 
|}
'''Viljams IV''' (''William Henry, King of the United Kingdom of Great Britain and Ireland''), Klarensas [[hercogs]] (''Duke of Clarence and St Andrews'', 1789.-1837.), Hanoveres [[karalis]] (''King of Hanover'', 26.06.830. – 20.06.1837.), [[lords]] virsadmirālis (''Lord High Admiral'', 1827.-1828.), Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes [[karalis]]. 14 gadu vecumā iestājās dienestā kara flotē kā mičmanis uz karakuģa "Princis Georgs", piedalījās karadarbībībā, 1785. gadā paaugstināts par [[Leitnants|leitnantu]], 1786. gadā - par [[Kapteinis|kapteini]], 1790. gadā - par [[Admirālis|kontradmirāli]]. No 1789. gada [[Lordu palāta]]s loceklis. 1818. gadā apprecējās ar Saksijas-Meiningenas hercoga meitu Adelaidi (''Adelaide of Saxe-Meiningen''). 1827. gadā iecelts par ''Augsto lordu virsadmirāli'', taču pēc konflikta ar premjerministru seru Arturu Vesliju Velingtonu (1769.-1852.) 1828. gadā atkāpās no šī amata. Tronī kāpa 65 gadu vecumā, taču ietekme valsts attīstībā nenoliedzama: tika demokratizētas municipalitātes, ierobežots bērnu darbs, aizliegta [[verdzība]], 1832. gadā reformēta vēlēšanu sistēma u.c. Miris 1837. gada 20. jūnijā (3. jūlijā p.v.st.).
+
'''Viljams IV''' (''William Henry, King of the United Kingdom of Great Britain and Ireland''), Klarensas [[hercogs]] (''Duke of Clarence and St Andrews'', 1789.-1837.), Hanoveres [[karalis]] (''King of Hanover'', 26.06.830. – 20.06.1837.), [[lords]] virsadmirālis (''Lord High Admiral'', 1827.-1828.), Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes [[karalis]]. 14 gadu vecumā iestājās dienestā kara flotē kā [[mičmanis]] uz karakuģa "Princis Georgs", piedalījās karadarbībībā, 1785. gadā paaugstināts par [[Leitnants|leitnantu]], 1786. gadā - par [[Kapteinis|kapteini]], 1790. gadā - par [[Admirālis|kontradmirāli]]. No 1789. gada [[Lordu palāta]]s loceklis. 1818. gadā apprecējās ar Saksijas-Meiningenas hercoga meitu Adelaidi (''Adelaide of Saxe-Meiningen''). 1827. gadā iecelts par ''Augsto lordu virsadmirāli'', taču pēc konflikta ar premjerministru seru Arturu Vesliju Velingtonu (1769.-1852.) 1828. gadā atkāpās no šī amata. Tronī kāpa 65 gadu vecumā, taču ietekme valsts attīstībā nenoliedzama: tika demokratizētas municipalitātes, ierobežots bērnu darbs, aizliegta [[verdzība]], 1832. gadā reformēta vēlēšanu sistēma u.c. Miris 1837. gada 20. jūnijā (3. jūlijā p.v.st.).
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2008. gada 16. decembris, plkst. 12.13

Viljams IV
William IV kingUK.JPG
Valda 26.06.1830.- 20.06.1837.
Kronēšana 08.09.1831.
Sieva Adelaide, karaliene konsorte

(Saksijas-Meiningenas princese)

Bērni
  • Šarlote (Charlotte of Clarence)
  • Elizabete (Elizabeth of Clarence)
Karaliskais nams Hanoveres dinastija
Tēvs Džordžs III
Māte Šarlote

(Meklenburgas-Strelicas princese)

Dzimis 21.08.1765.
Bekingemu pilī, Londonā
Miris 20.06.1837.
Vindzoru pilī, Berkšīrā

Viljams IV (William Henry, King of the United Kingdom of Great Britain and Ireland), Klarensas hercogs (Duke of Clarence and St Andrews, 1789.-1837.), Hanoveres karalis (King of Hanover, 26.06.830. – 20.06.1837.), lords virsadmirālis (Lord High Admiral, 1827.-1828.), Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes karalis. 14 gadu vecumā iestājās dienestā kara flotē kā mičmanis uz karakuģa "Princis Georgs", piedalījās karadarbībībā, 1785. gadā paaugstināts par leitnantu, 1786. gadā - par kapteini, 1790. gadā - par kontradmirāli. No 1789. gada Lordu palātas loceklis. 1818. gadā apprecējās ar Saksijas-Meiningenas hercoga meitu Adelaidi (Adelaide of Saxe-Meiningen). 1827. gadā iecelts par Augsto lordu virsadmirāli, taču pēc konflikta ar premjerministru seru Arturu Vesliju Velingtonu (1769.-1852.) 1828. gadā atkāpās no šī amata. Tronī kāpa 65 gadu vecumā, taču ietekme valsts attīstībā nenoliedzama: tika demokratizētas municipalitātes, ierobežots bērnu darbs, aizliegta verdzība, 1832. gadā reformēta vēlēšanu sistēma u.c. Miris 1837. gada 20. jūnijā (3. jūlijā p.v.st.).

Literatūra

  • Ziegler Philip. King William IV. - Collins: London, 1971, ISBN 0-00-211934-X
  • Van der Kiste, John. George III's Children. - Sutton Publishing Ltd.: Stroud, 1994
  • Somerset, Anne. The Life and Times of William IV. - Weidenfeld and Nicholson: London, 1980
  • Molloy, Fitzgerald. The Sailor King: William the Fourth, His Court and His Subjects. - Hutchinson & Co: London, 1903

Resursi internetā par šo tēmu



Priekštecis:
Džordžs IV
Lielbritānijas karalis
1830.-1837.
Pēctecis:
Viktorija