Atšķirības starp "Virziena grāmatas" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Virziena grāmatas''' jeb '''stūrmaņu grāmatas''' (kr. ''Кормчие книги'', vnsk. ''Кормчая книга''; no ''кормчий'' - "stūrmanis" + ''книга'' - "grāmata") - [[Pareizticība|Pareizticīgās Baznīcas]] [[Kanoniskās tiesības|kanonisko tiesību]] un uz Baznīcu attiecināmo laicīgo normatīvi tiesisko aktu u.c. normu apkopojumi [[Senā Krievzeme|Senajā Krievzemē]] (vēlāk [[Maskavas cariste|Krievijā]]) un dienvidslāvu zemēs kopš XIII gs. Tika sastādītas, pārtulkojot bizantiešu [[Nomokanons|Nomokanonus]] un papildinot tos ar vietējiem tiesību normatīvajiem aktiem un reliģiski tikumīgām pamācībām kā vadlīnijas [[garīdzniecība]]s vadīšanā un tikumības un likumības uzturēšanai sabiedrībā. Pirmā tika pārtulkota 1274. gadā Vladimirā pēc [[Metropolīts|metropolīta]] Kirila ierosinājuma no serbu 1225. gada tulkojuma. XIII gs. beigās tika izdota vēl viena, t.s. "Sinodālā" jeb "Sofijas" (teksts atrasts Novgorodā, Sofijas katedrālē, bet vēlāk glabāts [[Svētā Sinode|Sinodes]] bibliotēkā Maskavā), kas bija papildināta ar [[Krievu tiesa]]s pantiem u.c. laicīgajām normām. XV-XVI gs. daudzās ''virziena grāmatas'' tika ievērojami rediģētas un kodificētas, lai novērstu to savstarpējās pretrunas. 1650. gadā tipogrāfijā tika nodrukāta "Josifa virziena grāmata", bet 1787. gadā - "Nikona virziena grāmata". Pēdējā ''virziena grāmata'' izdota 1816. gadā.
+
'''Virziena grāmatas''' jeb burt. '''stūrmaņu grāmatas''' (kr. ''Кормчие книги'', vnsk. ''Кормчая книга''; no ''кормчий'' - "kuģa stūrmanis" + ''книга'' - "grāmata") - [[Pareizticība|Pareizticīgās Baznīcas]] [[Kanoniskās tiesības|kanonisko tiesību]] un uz Baznīcu attiecināmo laicīgo normatīvi tiesisko aktu u.c. normu apkopojumi [[Senā Krievzeme|Senajā Krievzemē]] (vēlāk [[Maskavas cariste|Krievijā]]) un dienvidslāvu zemēs kopš XIII gs. Tika sastādītas, pārtulkojot bizantiešu [[Nomokanons|Nomokanonus]] un papildinot tos ar vietējiem tiesību normatīvajiem aktiem un reliģiski tikumīgām pamācībām kā vadlīnijas [[garīdzniecība]]s vadīšanā un tikumības un likumības uzturēšanai sabiedrībā. Pirmā tika pārtulkota 1274. gadā Vladimirā pēc [[Metropolīts|metropolīta]] Kirila ierosinājuma no serbu 1225. gada tulkojuma. XIII gs. beigās tika izdota vēl viena, t.s. "Sinodālā" jeb "Sofijas" (teksts atrasts Novgorodā, Sofijas katedrālē, bet vēlāk glabāts [[Svētā Sinode|Sinodes]] bibliotēkā Maskavā), kas bija papildināta ar [[Krievu tiesa]]s pantiem u.c. laicīgajām normām. XV-XVI gs. daudzās ''virziena grāmatas'' tika ievērojami rediģētas un kodificētas, lai novērstu to savstarpējās pretrunas. 1650. gadā tipogrāfijā tika nodrukāta "Josifa virziena grāmata", bet 1787. gadā - "Nikona virziena grāmata". Pēdējā ''virziena grāmata'' izdota 1816. gadā.
 +
 
 +
Skat. arī [[Stoglavs]]
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Pašreizējā versija, 2011. gada 18. februāris, plkst. 05.48

Virziena grāmatas jeb burt. stūrmaņu grāmatas (kr. Кормчие книги, vnsk. Кормчая книга; no кормчий - "kuģa stūrmanis" + книга - "grāmata") - Pareizticīgās Baznīcas kanonisko tiesību un uz Baznīcu attiecināmo laicīgo normatīvi tiesisko aktu u.c. normu apkopojumi Senajā Krievzemē (vēlāk Krievijā) un dienvidslāvu zemēs kopš XIII gs. Tika sastādītas, pārtulkojot bizantiešu Nomokanonus un papildinot tos ar vietējiem tiesību normatīvajiem aktiem un reliģiski tikumīgām pamācībām kā vadlīnijas garīdzniecības vadīšanā un tikumības un likumības uzturēšanai sabiedrībā. Pirmā tika pārtulkota 1274. gadā Vladimirā pēc metropolīta Kirila ierosinājuma no serbu 1225. gada tulkojuma. XIII gs. beigās tika izdota vēl viena, t.s. "Sinodālā" jeb "Sofijas" (teksts atrasts Novgorodā, Sofijas katedrālē, bet vēlāk glabāts Sinodes bibliotēkā Maskavā), kas bija papildināta ar Krievu tiesas pantiem u.c. laicīgajām normām. XV-XVI gs. daudzās virziena grāmatas tika ievērojami rediģētas un kodificētas, lai novērstu to savstarpējās pretrunas. 1650. gadā tipogrāfijā tika nodrukāta "Josifa virziena grāmata", bet 1787. gadā - "Nikona virziena grāmata". Pēdējā virziena grāmata izdota 1816. gadā.

Skat. arī Stoglavs

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 180. lpp.
  • Азаревич Д.И. История византийского права. - Тип. Г.В. Фалька: Ярославль, 1876. - 118 с.
  • Белякова Е.В. Источники Печатной Кормчей // Вестник церковной истории. 2008. № 3(11). С. 99–115.
  • Алферова Г.В. Кормчая книга как ценнейший источник древнерусского градостроительного законодательства. Ее влияние на художественный облик и планировку русских городов. // Византийский временник, №60 (1973)

Resursi internetā pr šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Virziena_grāmatas&oldid=31733"