Atšķirības starp "Vojevoda" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauna lapa)
 
m
 
(17 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Vojevoda''', latviešu literatūrā arī '''vaivads''' (''waiwoda'', ''voivod'', ''voivode'', ''waywod'', ''voyevoda'', ''войвода''''војвода'' vai ''воевода'' - burt. "karavadonis") - [[Monarhs|monarha]] tituls [[Viduslaiki|viduslaikos]] Moldāvijā, Valahijā; karadraudzes virspavēlnieks Bulgārijā, Čehijā, Ungārijā, Maķedonijā, Horvātijā, Serbijā, Maskavijā, Polijā un Lietuvā, pēc ranga atbilstošs tituliem [[kņazs]], [[jarls]] vai [[grāfs]].
+
'''Vojevoda''', latviešu literatūrā arī '''vaivads''' (kr. ''воевода'', pol. ''wojevoda'' - burt. "karavadonis") - atkarībā no konteksta:
 +
* '''1.''' Zemes kunga tituls viduslaikos Moldāvijā, Valahijā; karadraudzes vai tautas zemessardzes vadītājs slāvu zemēs, pēc ranga atbilstošs tituliem [[kņazs]], [[jarls]] vai [[grāfs]].
 +
* '''2.''' [[Žečpospoļita|Žečpospoļitā]] jaunajos laikos un [[Polijas Republika|Polijā]] 1920.-1950. gados - [[vojevodiste]]s administrācijas vadītājs, t.s. vaivads.
 +
* '''3.''' Militāra dienesta pakāpe Serbijā līdz 1919. gadam (serb. ''Војвода''; pēc ranga tika pielīdzināta ģenerālfeldmaršala dienesta pakāpei).
 +
* '''4.''' [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] sākotnēji pilsētas pārvaldnieks, zemessardzes komandieris, [[Kņazs|kņaza]] vai [[Cars|cara]] karadraudzes vadītājs. Iedalījās sīkāk: galma vojevoda (kr. ''Дворовый воевода'', uzraudzīja valsts militārās lietas), armijas vojevoda (''Полковой воевода'' - analogs jaunāko laiku [[Ģenerālgubernators|ģenerālgubernatoram]]), nocietinājumu vojevoda (''Осадной воевода'' - pierobežas cietokšņa [[komandants]]), gaitas vojevoda (''Сходный воевода'' vieglās kavalērijas un izlūkdienesta komandieris), pilsētas vojevoda (''Городовой воевода'' - pilsētas pārvaldnieks līdz 1775. gadam, kura rokās bija civilā un militārā vara). Pēc 1719. gada administratīvās reformas [[Apriņķis|apriņķa]] pārvaldnieks (līdz 1775. g.).
 +
* '''5''' [["Воевода", mīnu kreiseris]] [[Krievijas impērija]]s Baltijas jūras kara flotē laikā no 1892. līdz 1917. gadam.
  
Arī kņaza karadraudzes virspavēlnieks.
+
== Literatūra par šo tēmu ==
  
Žečpospoļitā jaunajos laikos - gubernators, vojevodistes administrācijas vadītājs.
+
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 100., 128. lpp.
  
== Jaunākajos laikos ==
+
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
Militāra dienesta pakāpe Serbijā līdz 1919. gadam (serb. ''Војвода''; pēc ranga tika pielīdzināta ģenerālfeldmaršala dienesta pakāpei).
+
* [http://infoart.udm.ru/history/navy/rustb016.htm Mинный крейсер "Воевода" (класс "Казарский")]
 +
 
 +
[[Kategorija:Tituli un amati]]

Pašreizējā versija, 2013. gada 20. decembris, plkst. 12.51

Vojevoda, latviešu literatūrā arī vaivads (kr. воевода, pol. wojevoda - burt. "karavadonis") - atkarībā no konteksta:

  • 1. Zemes kunga tituls viduslaikos Moldāvijā, Valahijā; karadraudzes vai tautas zemessardzes vadītājs slāvu zemēs, pēc ranga atbilstošs tituliem kņazs, jarls vai grāfs.
  • 2. Žečpospoļitā jaunajos laikos un Polijā 1920.-1950. gados - vojevodistes administrācijas vadītājs, t.s. vaivads.
  • 3. Militāra dienesta pakāpe Serbijā līdz 1919. gadam (serb. Војвода; pēc ranga tika pielīdzināta ģenerālfeldmaršala dienesta pakāpei).
  • 4. Maskavas caristē sākotnēji pilsētas pārvaldnieks, zemessardzes komandieris, kņaza vai cara karadraudzes vadītājs. Iedalījās sīkāk: galma vojevoda (kr. Дворовый воевода, uzraudzīja valsts militārās lietas), armijas vojevoda (Полковой воевода - analogs jaunāko laiku ģenerālgubernatoram), nocietinājumu vojevoda (Осадной воевода - pierobežas cietokšņa komandants), gaitas vojevoda (Сходный воевода vieglās kavalērijas un izlūkdienesta komandieris), pilsētas vojevoda (Городовой воевода - pilsētas pārvaldnieks līdz 1775. gadam, kura rokās bija civilā un militārā vara). Pēc 1719. gada administratīvās reformas apriņķa pārvaldnieks (līdz 1775. g.).
  • 5 "Воевода", mīnu kreiseris Krievijas impērijas Baltijas jūras kara flotē laikā no 1892. līdz 1917. gadam.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 100., 128. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu