Vācijas impērijas Reihstāgs

No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 7. marts, plkst. 08.40, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vācijas impērijas
Reihstāga prezidenti (1871.–1918.)
  • Eduard von Simson: 1871.-1874.
  • Maximilian Franz August von Forckenbeck: 1874.-1879.
  • Otto Theodor von Seydewitz: 1879.-1880.
  • Adolf Graf von Arnim-Boitzenburg: 1880.-1881.
  • Gustav Konrad Heinrich von Goßler: 1881.
  • Albert Erdmann Karl Gerhard von Levetzow: 1881.-1884.
  • Wilhelm von Wedell-Piesdorf: 1884.-1888.
  • Albert Erdmann Karl Gerhard von Levetzow: 1888.-1895.
  • Rudolf Freiherr von Buol-Berenberg: 1895.-1898.
  • Franz von Ballestrem: 1898.-1907.
  • Udo Graf zu Stolberg-Wernigerode: 1907.-1910.
  • Hans Graf von Schwerin-Löwitz: 1910.-1912.
  • Johannes Kaempf: 1912.-1918.
  • Konstantin Fehrenbach: 1918.

Reihstāgs (vāc. Reichstag; no des Reiches gemeinder Tag - impērijas [pārstāvju] kopīgā diena) - Vācijas impērijā uz 3 (kopš 1887. gada uz 4) gadiem ievēlēta parlamenta apakšpalāta (augšpalāta - Bundesrāts), augstākā likumdevēju institūcija, piedalījās likumdošanas darbā, valsts budžeta izveidē, kontrolēja izpildvaru. Reihstāga kompetencē ietilpa tiesību jaunrades, budžeta un finanšu jautājumi.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 78. lpp.
  • Vācijas impērijas konstitūcija (1871.) // Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 194. lpp.

  • Helmut Neuhaus. Das Reich in der frühen Neuzeit (Enzyklopädie Deutscher Geschichte Band 42). - München, 2003, ISBN 3-486-56729-2
  • Thomas Nipperdey. Deutsche Geschichte 1866-1918. / Bd.II: Machtstaat vor der Demokratie. - München, 1998, S. 41-48. ISBN 3-406-44038-X
  • Hans-Ulrich Wehler. Deutsche Gesellschaftsgeschichte. Dritter Band: Von der deutschen Doppelrevolution bis zum Beginn des ersten Weltkrieges. 1849-1914. - München, 1995, S. 303

Resursi internetā par šo tēmu