Atšķirības starp "Zīda ceļš" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Asia_mediaeval_commerce.jpg‎‎|right|thumb|300px|Centrālie tirdzniecības ceļi Eirāzijā viduslaikos.]]
 
[[Attēls:Asia_mediaeval_commerce.jpg‎‎|right|thumb|300px|Centrālie tirdzniecības ceļi Eirāzijā viduslaikos.]]
 
'''Lielais Zīda ceļš''' (an. ''Silk Road or Silk Route'', vc. ''Seidenstraße'', kr. ''Великий шёлковый путь'') - 1877. gadā vācu ceļotāja un ģeogrāfa Ferdinanda fon Rihthofena dots nosaukums Eirāzijas sauszemes tirdzniecības ceļu tīklam no [[Senā Ķīna|Senās Ķīnas]] līdz [[Levante]]i. Kā vienīgais iespējamais tirdzniecības virziens sākts izmantot jau [[Bronzas laikmets|bronzas laikmetā]], bet savu maksimālo uzplaukumu - ar speciāli tirgotāju karavānām izbūvētām naktsmītnēm [[karavāna]]s dienas gājiena attālumā, akām, sargu patruļām u.c. infrastruktūras elementiem, - piedzīvoja [[Mongoļu impērija]]s laikā.
 
'''Lielais Zīda ceļš''' (an. ''Silk Road or Silk Route'', vc. ''Seidenstraße'', kr. ''Великий шёлковый путь'') - 1877. gadā vācu ceļotāja un ģeogrāfa Ferdinanda fon Rihthofena dots nosaukums Eirāzijas sauszemes tirdzniecības ceļu tīklam no [[Senā Ķīna|Senās Ķīnas]] līdz [[Levante]]i. Kā vienīgais iespējamais tirdzniecības virziens sākts izmantot jau [[Bronzas laikmets|bronzas laikmetā]], bet savu maksimālo uzplaukumu - ar speciāli tirgotāju karavānām izbūvētām naktsmītnēm [[karavāna]]s dienas gājiena attālumā, akām, sargu patruļām u.c. infrastruktūras elementiem, - piedzīvoja [[Mongoļu impērija]]s laikā.
 +
 +
Preces veda ar četrriteņu arbām un nastu nesējiem dzīvniekiem. No [[Zelta orda]]s galvaspilsētas Sarajas līdz Saraičikai ilga 10 dienas, tad līdz Urgenčai Horezmā – 40 dienas, no Urgenčas līdz Otrarai ceļš ilga 35-40 dienas (vai 50 dienas pa paralēlo ceļu), no Otraras ceļš veda uz Almaliku un tālāk caur Kamsu un Gandžou uz Hanbaliku Ķīnā. Viss šis ceļš prasīja 270-275 dienas. Lielāko tiesu tirgotāju karavānas neveica visu ceļu no Ķīnas līdz Vidusjūrai, bet tikai kādu tā posmu līdz nākošajajai lielākai tirdzniecības pilsētai, kur pārdeva preci vietējiem tirgotājiem, iepirkās un griezās atpakaļ, bet prece ceļoja tālāk jau vcitu tirgotāju vesta.
  
 
Skat. arī: [[tirdzniecība viduslaikos]]
 
Skat. arī: [[tirdzniecība viduslaikos]]

Versija, kas saglabāta 2015. gada 26. augusts, plkst. 15.08

Centrālie tirdzniecības ceļi Eirāzijā viduslaikos.

Lielais Zīda ceļš (an. Silk Road or Silk Route, vc. Seidenstraße, kr. Великий шёлковый путь) - 1877. gadā vācu ceļotāja un ģeogrāfa Ferdinanda fon Rihthofena dots nosaukums Eirāzijas sauszemes tirdzniecības ceļu tīklam no Senās Ķīnas līdz Levantei. Kā vienīgais iespējamais tirdzniecības virziens sākts izmantot jau bronzas laikmetā, bet savu maksimālo uzplaukumu - ar speciāli tirgotāju karavānām izbūvētām naktsmītnēm karavānas dienas gājiena attālumā, akām, sargu patruļām u.c. infrastruktūras elementiem, - piedzīvoja Mongoļu impērijas laikā.

Preces veda ar četrriteņu arbām un nastu nesējiem dzīvniekiem. No Zelta ordas galvaspilsētas Sarajas līdz Saraičikai ilga 10 dienas, tad līdz Urgenčai Horezmā – 40 dienas, no Urgenčas līdz Otrarai ceļš ilga 35-40 dienas (vai 50 dienas pa paralēlo ceļu), no Otraras ceļš veda uz Almaliku un tālāk caur Kamsu un Gandžou uz Hanbaliku Ķīnā. Viss šis ceļš prasīja 270-275 dienas. Lielāko tiesu tirgotāju karavānas neveica visu ceļu no Ķīnas līdz Vidusjūrai, bet tikai kādu tā posmu līdz nākošajajai lielākai tirdzniecības pilsētai, kur pārdeva preci vietējiem tirgotājiem, iepirkās un griezās atpakaļ, bet prece ceļoja tālāk jau vcitu tirgotāju vesta.

Skat. arī: tirdzniecība viduslaikos

Literatūra par šo tēmu

  • Boulnois Luce. The Silk Road. - Dutton, 1966
  • Boulnois Luce. Silk Road: Monks, Warriors and Merchants on the Silk Road. - Odyssey Publications, 2005. ISBN 962-217-720-4
  • Wood Frances. The Silk Road: Two Thousand Years in the Heart of Asia. - University of California Press: Berkeley/Los Angeles, 2002. ISBN 0-520-24340-4
  • Chen Yan. Maritime Silk Route and Chinese-Foreign Cultural Exchanges. - Peking University Press: Beijing, 2002. ISBN 7-301-03029-0
  • Hopkirk Peter. Foreign Devils on the Silk Road: The Search for the Lost Cities and Treasures of Chinese Central Asia. - The University of Massachusetts Press: Amherst, 1980 (1984). ISBN 0-87023-435-8
  • Liu Xinru. The Silk Road in World History. - Oxford University Press, 2010. ISBN 978-0-19-516174-8
  • Hansen Valerie. The Silk Road: A New History. - Oxford University Press, 2012 - 304 p.
  • Kuzmina E. E. The Prehistory of the Silk Road. / Edited by Victor H. Mair - University of Pennsylvania Press: Philadelphia, 2008. ISBN 978-0-8122-4041-2

  • Thomas O. Höllmann. Die Seidenstraße. - München, 2004, ISBN 3-406-50854-5
  • Die Seidenstraße. Handel und Kulturaustausch in einem eurasiatischen Wegenetz. / Ulrich Hübner u. a. (Hrsg.) - EB-Verlag: Hamburg, 2005 (2. Auflage, Asien und Afrika 3), ISBN 3-930826-63-1
  • Hans-Joachim Klimkeit. Die Seidenstraße. Kulturbrücke zwischen Morgen- und Abendland. - Köln, 1988. ISBN 3-7701-1790-5
  • Helmut Uhlig. Die Seidenstraße. Antike Weltkultur zwischen China und Rom. - Bergisch Gladbach, 1986. ISBN 3-7857-0446-1
  • Frances Wood. Entlang der Seidenstraße. Mythos und Geschichte. - Theiss: Stuttgart, 2007

Resursi internetā par šo tēmu