Atšķirības starp "Zellis" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Zellis''' (vc. ''Geselle'', an. ''journeyman'', kr. ''подмастерий'') - [[cunfte]]s amatnieks Eiropā viduslaikos un jaunajos laikos, kurš pēc [[Māceklis|mācekļa]] gadiem saņēmis ''zeļļa'' statusu, strādāja algotu darbu pie [[Meistars|meistara]] un, izpildot konkrētās cunftes [[šrāga]]s normatīvus, ar laiku pats varēja kļūt par meistaru. Tā kā cunftē meistari un ''zeļļi'' nebija tiesiski vienlīdzīgi, pēdējie cunftes ietvaros dibināja '''zeļļu brālības''' savu interešu aizstāvībai. Tomēr ''zeļļi'' nedrīkstēja noturēt savas brālības sēdes bez meistara klātbūtnes, tāpat ''zeļļu'' brālības kases atslēgas atradās meistara rokās.
+
'''Zellis''' (vc. ''Geselle'', an. ''journeyman'', kr. ''подмастерий'') - nediplomēts amatnieks Eiropā viduslaikos un jaunajos laikos, kurš vēl apgūst amata smalkumus paša [[Meistars|meistara]] vadībā. Par zelli kļūst pēc [[Māceklis|mācekļa]] gadiem - zellis ne tikai mācījās tālāk, bet arī jau strādāja algotu darbu pie sava meistara un, izpildot konkrētās cunftes [[šrāga]]s normatīvus, ar laiku pats varēja kļūt par meistaru.  
 +
 
 +
Tā kā tikai meistari bija pilntiesīgi cunftes locekļi, visai bieši zeļļi cunftes ietvaros dibināja '''zeļļu brālības''' savu interešu aizstāvībai. Tomēr ''zeļļi'' nedrīkstēja noturēt savas brālības sēdes bez meistara klātbūtnes, tāpat ''zeļļu'' brālības kases atslēgas atradās meistara rokās.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Pašreizējā versija, 2020. gada 30. janvāris, plkst. 19.27

Zellis (vc. Geselle, an. journeyman, kr. подмастерий) - nediplomēts amatnieks Eiropā viduslaikos un jaunajos laikos, kurš vēl apgūst amata smalkumus paša meistara vadībā. Par zelli kļūst pēc mācekļa gadiem - zellis ne tikai mācījās tālāk, bet arī jau strādāja algotu darbu pie sava meistara un, izpildot konkrētās cunftes šrāgas normatīvus, ar laiku pats varēja kļūt par meistaru.

Tā kā tikai meistari bija pilntiesīgi cunftes locekļi, visai bieši zeļļi cunftes ietvaros dibināja zeļļu brālības savu interešu aizstāvībai. Tomēr zeļļi nedrīkstēja noturēt savas brālības sēdes bez meistara klātbūtnes, tāpat zeļļu brālības kases atslēgas atradās meistara rokās.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 186. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu