Atšķirības starp "Zemes reforma" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
3. rindiņa: 3. rindiņa:
 
Palielinoties iedzīvotāju skaitam, zemes platība uz vienu iedzīvotāju samazinās un zemes vērtība proporcionāli pieaug. Tas neizbēgami noved pie sociālās atsvešināšanās un konfliktiem starp sociālajām grupām, kurām pieder zeme, un tiem, kas to fiziski apstrādā. Situācijai saasinoties, vara parasti veic zemes reformu, kas būtībā ir zemes taisnīgāka pārdale un daļēja vai pilnīga sociālo apakšslāņu [[emancipācija]].
 
Palielinoties iedzīvotāju skaitam, zemes platība uz vienu iedzīvotāju samazinās un zemes vērtība proporcionāli pieaug. Tas neizbēgami noved pie sociālās atsvešināšanās un konfliktiem starp sociālajām grupām, kurām pieder zeme, un tiem, kas to fiziski apstrādā. Situācijai saasinoties, vara parasti veic zemes reformu, kas būtībā ir zemes taisnīgāka pārdale un daļēja vai pilnīga sociālo apakšslāņu [[emancipācija]].
  
Skat. arī: [[agrārā reforma]]
+
Skat. arī: [[agrārā reforma]], [[Zemes reformas Baltijas guberņās XIX gs.]]
  
 
[[Kategorija:Saimniecība]]
 
[[Kategorija:Saimniecība]]
 
[[Kategorija:Reformas]]
 
[[Kategorija:Reformas]]

Pašreizējā versija, 2020. gada 27. oktobris, plkst. 14.42

Zemes reforma - valsts varas veiktas administratīvas un likumdošanas izmaiņas lauksaimnieku attiecībām ar zemi, kuru tie apstrādā. Tiek reformētas īpašumtiesības uz zemi, kā arī izmaiņas lauksaimniecības attiecībās ar pārējo valsts ekonomiku.

Palielinoties iedzīvotāju skaitam, zemes platība uz vienu iedzīvotāju samazinās un zemes vērtība proporcionāli pieaug. Tas neizbēgami noved pie sociālās atsvešināšanās un konfliktiem starp sociālajām grupām, kurām pieder zeme, un tiem, kas to fiziski apstrādā. Situācijai saasinoties, vara parasti veic zemes reformu, kas būtībā ir zemes taisnīgāka pārdale un daļēja vai pilnīga sociālo apakšslāņu emancipācija.

Skat. arī: agrārā reforma, Zemes reformas Baltijas guberņās XIX gs.