Atšķirības starp "Zemes sapulce" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Zemes sapulce''' (kr. ''Земский собор'') - augstākā [[kārtu pārstāvniecība]]s likumdevēja institūcija [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] XVI-XVII gs. To veidoja [[Bajāru dome]], augstākās [[garīdzniecība]]s, [[muižniecība]]s un [[Pilsonība|pilsētnieku]] augstāko aprindu pārstāvji. ''Zemes sapulce'' apstiprināja [[Cars|caru]], ratificēja svarīgākos likumus, apstiprināja jaunus nodokļus un lēma citus svarīgākos valsts pārvaldes jautājumus. Uz sesijām tika sasaukta neregulāri.
+
'''Zemes sapulce''' (kr. ''Земский собор'') - augstākā [[kārtu pārstāvniecība]]s likumdevēja institūcija [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] XVI-XVII gs. To veidoja [[Bajāru dome]], augstākās [[garīdzniecība]]s, [[muižniecība]]s un [[Pilsonība|pilsētnieku]] augstāko aprindu pārstāvji. ''Zemes sapulce'' apstiprināja [[Cars|caru]], ratificēja svarīgākos likumus, apstiprināja jaunus nodokļus un lēma citus svarīgākos valsts pārvaldes jautājumus. Kā institūciju to izveidoja cars [[Joanns IV (Maskavas cars)|Joanns IV]] 1549. gadā. Laikā no 1610. līdz 1622. gadam darbojās nepārtraukti kā augstākā likumdevēja institūcija Maskavijas valstī. Laikā no 1622. gada līdz 1632. gadam netika sasaukta, pēc tam uz sesijām tika sasaukta neregulāri un aizvien retāk. Pēdējā "pilnā" ''Zemes sapulce'' tika sasaukta 1653. gadā sakarā ar ukraiņu zemju iekļaušanu Maskavas caristē.
  
 
==== Nosaukums citās valodās: ====
 
==== Nosaukums citās valodās: ====

Versija, kas saglabāta 2008. gada 27. decembris, plkst. 09.21

Zemes sapulce (kr. Земский собор) - augstākā kārtu pārstāvniecības likumdevēja institūcija Maskavas caristē XVI-XVII gs. To veidoja Bajāru dome, augstākās garīdzniecības, muižniecības un pilsētnieku augstāko aprindu pārstāvji. Zemes sapulce apstiprināja caru, ratificēja svarīgākos likumus, apstiprināja jaunus nodokļus un lēma citus svarīgākos valsts pārvaldes jautājumus. Kā institūciju to izveidoja cars Joanns IV 1549. gadā. Laikā no 1610. līdz 1622. gadam darbojās nepārtraukti kā augstākā likumdevēja institūcija Maskavijas valstī. Laikā no 1622. gada līdz 1632. gadam netika sasaukta, pēc tam uz sesijām tika sasaukta neregulāri un aizvien retāk. Pēdējā "pilnā" Zemes sapulce tika sasaukta 1653. gadā sakarā ar ukraiņu zemju iekļaušanu Maskavas caristē.

Nosaukums citās valodās:

  • angliski: Zemsky Sobor
  • vāciski: Semski Sobor

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 79. lpp.

  • Michel Heller. Histoire de la Russie et de son empire. - Plon. 1997

  • Зерцалов А.Н. К истории земских соборов. - Москва, 1887
  • Зерцалов А.Н. Новые данные о земских соборах в России 1648-1649. - Москва, 1887
  • Беляев И.Д. Земские соборы на Руси. - Издание книгопродавца А. Д. Ступина, Москва, 1902
  • Милов Л.В. Великорусский пахарь и особенности российского исторического процесса. - Москва, 1998

Resursi internetā par šo tēmu