Atšķirības starp "Zemnieku tiesības" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(7 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Zemnieku tiesības''' - zemnieku [[kārta]]s tiesības Eiropā viduslaikos, regulēja zemnieku pienākumus, tiesības, kā arī zemnieku savstarpējās civillietas un krimināllietas. Civillietas un krimināllietas izšķīra īpaši zemnieku tiesneši (''Rechtfinder'').
 
'''Zemnieku tiesības''' - zemnieku [[kārta]]s tiesības Eiropā viduslaikos, regulēja zemnieku pienākumus, tiesības, kā arī zemnieku savstarpējās civillietas un krimināllietas. Civillietas un krimināllietas izšķīra īpaši zemnieku tiesneši (''Rechtfinder'').
  
Senākās [[Livonija]]s zemnieku tiesības saglabājušās ne visai kvalitatīvos XVI un XVII gs. norakstos, pēc sava satura ir senlatviešu maztautu paražu tiesības, kas varētu būt kodificētas jau XIII gs. - izķir [[latgaļu zemnieku tiesības]] (jeb [[Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesības]]), [[lībiešu un igauņu zemnieku tiesības]] (jeb [[Livonijas zemnieku tiesības]]), [[kuršu un zemgaļu zemnieku tiesības]], - un laika gaitā papildinātas (katrs jauns [[mestrs]] vai [[arhibīskaps]] tās no jauna apstiprināja, kā arī papildināja). Tiesību vecākais slānis saglabājis vēl dzimts un cilts kopienām raksturīgos principus: asinsatriebību, nozieguma izpirkšanu (kompozīciju). Soda naudas noteiktas [[Ozerings|ozeringos]]. Norādes par [[Dzimtbūšana|dzimtniecisko atkarību]] parādās jaunākā slānī, lībiešu un igauņu tiesībās, kur noteikti dažādi sodi par brīva cilvēka vai zemnieka nogalināšanu. Sev zināmos zemneiku tiesību jeb cilšu tiesību norakstus publicējis [[Arbuzovs Leonīds jaunākais|L.Arbuzovs jun.]] Rīgas vācbaltiešu senatnes pētītāju biedrības (1924.-1926.) periodiskā rakstu krājuma "Mitteilungen" XVIII sējumā. No šī izdevuma šo tiesību tulkojumu latviešu valodā savā brošūrā "Vecākās zemnieku tiesības" publicējis [[Švābe Arveds|A.Švābe]] (diemžēl nestrādājot ar pirmavotiem, t.i. pārņemot Arbuzova ielaistās kļūdas), kā arī analizējis rakstā "Latviešu cilšu tiesības" (Straumes un avoti. III, 1965.). XX gs. 80. gados vairākus jaunus Livonijas zemnieku tiesību norakstus atrada PSRS ZA PSRS vēstures institūta zinātniskā līdzstrādniece E.Frīdberga-Nazarova.
+
Senākās [[Livonija]]s zemnieku tiesības saglabājušās ne visai kvalitatīvos XVI un XVII gs. norakstos, pēc sava satura ir senlatviešu maztautu paražu tiesības, kas varētu būt kodificētas jau XIII gs. - izķir [[latgaļu zemnieku tiesības]] (jeb [[Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesības]]), [[lībiešu un igauņu zemnieku tiesības]] (jeb [[Livonijas zemnieku tiesības]]), [[kuršu un zemgaļu zemnieku tiesības]], - un laika gaitā papildinātas (katrs jauns [[mestrs]] vai [[arhibīskaps]] tās no jauna apstiprināja, kā arī papildināja). Tiesību vecākais slānis saglabājis vēl dzimts un cilts kopienām raksturīgos principus: asinsatriebību, nozieguma izpirkšanu (kompozīciju). Soda naudas noteiktas [[Ozerings|ozeringos]]. Norādes par [[Dzimtbūšana|dzimtniecisko atkarību]] parādās jaunākā slānī, lībiešu un igauņu tiesībās, kur noteikti dažādi sodi par brīva cilvēka vai zemnieka nogalināšanu. Sev zināmos zemneiku tiesību jeb cilšu tiesību norakstus publicējis [[Arbuzovs Leonīds jaunākais|L.Arbuzovs jun.]] Rīgas vācbaltiešu senatnes pētītāju biedrības (1924.-1926.) periodiskā rakstu krājuma "Mitteilungen aus der livlaendischen Geschichte" XVIII sējumā. No šī izdevuma šo tiesību tulkojumu latviešu valodā savā brošūrā "Vecākās zemnieku tiesības" publicējis [[Švābe Arveds|A.Švābe]] (diemžēl nestrādājot ar pirmavotiem, t.i. pārņemot Arbuzova ielaistās kļūdas), kā arī analizējis rakstā "Latviešu cilšu tiesības" (Straumes un avoti. III, 1965.). XX gs. 80. gados vairākus jaunus Livonijas zemnieku tiesību norakstus atrada PSRS ZA PSRS vēstures institūta zinātniskā līdzstrādniece E.Frīdberga-Nazarova.
  
 
Skat. arī: [[Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesa]]
 
Skat. arī: [[Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesa]]
  
== Literatūra par šo tēmu ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 62.-63. lpp.
 
* Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 62.-63. lpp.
 
* Latvijas tiesību avoti: Teksti un komentāri. – I.sēj.: Seno paražu un Livonijas tiesību avoti 10.gs.–1.gs. / E.Meļķiša red. / – Rīga, 1998.
 
* Latvijas tiesību avoti: Teksti un komentāri. – I.sēj.: Seno paražu un Livonijas tiesību avoti 10.gs.–1.gs. / E.Meļķiša red. / – Rīga, 1998.
* Švābe A. Vecākās zemnieku tiesības. – Rīga, 1927.
 
 
* Švābe A. Latviešu cilšu tiesības. // Straumes un avoti. III, 1965.
 
* Švābe A. Latviešu cilšu tiesības. // Straumes un avoti. III, 1965.
 +
* Švābe A. Senākās zemnieku tiesības. - Latv. Skolotāju savienība: Rīga, 1927.
 
----
 
----
 
* Die altlivländische Bauernrechte. / hrsg.v. L.Arbusow. // Mitteilungen aus der livländischen Geschichte. Bd. XXIII. – Riga, 1924.
 
* Die altlivländische Bauernrechte. / hrsg.v. L.Arbusow. // Mitteilungen aus der livländischen Geschichte. Bd. XXIII. – Riga, 1924.
16. rindiņa: 16. rindiņa:
 
* Назарова Е.Л. “Ливонские Правды” как исторический источник. // Древнейшие государства на территории СССР. Материалы и исследования 1979 год. – Наука: Москва, 1980. Приложение: с.171-185.
 
* Назарова Е.Л. “Ливонские Правды” как исторический источник. // Древнейшие государства на территории СССР. Материалы и исследования 1979 год. – Наука: Москва, 1980. Приложение: с.171-185.
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://66.102.9.104/search?q=cache:HtA2-X-ozpsJ:www.rigensis.lv/uploads/97AmKtta.doc+Rīgas+arhibīskapijas+zemnieku+tiesības&hl=lv&ct=clnk&cd=12&gl=lv Livonija XIV gs.]
 
* [http://66.102.9.104/search?q=cache:HtA2-X-ozpsJ:www.rigensis.lv/uploads/97AmKtta.doc+Rīgas+arhibīskapijas+zemnieku+tiesības&hl=lv&ct=clnk&cd=12&gl=lv Livonija XIV gs.]
 
* [http://66.102.9.104/search?q=cache:N2Wa0Bl8KXYJ:www.neklatiene.lv/materiali/latvijas%2520valsts%2520un%2520tiesibu%2520vesture/Spikeri1.doc+Rīgas+arhibīskapijas+zemnieku+tiesības&hl=lv&ct=clnk&cd=10&gl=lv Pārvaldes un tiesu reformas Baltijas guberņās 19.gs. pēdējā ceturksnī.]
 
* [http://66.102.9.104/search?q=cache:N2Wa0Bl8KXYJ:www.neklatiene.lv/materiali/latvijas%2520valsts%2520un%2520tiesibu%2520vesture/Spikeri1.doc+Rīgas+arhibīskapijas+zemnieku+tiesības&hl=lv&ct=clnk&cd=10&gl=lv Pārvaldes un tiesu reformas Baltijas guberņās 19.gs. pēdējā ceturksnī.]
 
* [http://www.juristavards.lv/index.php?menu=DOC&id=176472 Blūzma V. Latvijas konstitucionālo tiesību vēstures teorētiskās problēmas.]
 
* [http://www.juristavards.lv/index.php?menu=DOC&id=176472 Blūzma V. Latvijas konstitucionālo tiesību vēstures teorētiskās problēmas.]
 +
* [https://core.ac.uk/download/pdf/71812427.pdf Švābe Arveds. Vecākās zemnieku tiesības. // Latvijas vēstures pirmavoti. - Latvijas skolotāju savienība: Rīga, 1927.]
 +
----
 +
* [http://www.fordham.edu/mvst/magazinestacks/mitt_livland.html Mitteilungen aus dem Gebiete der Geschichte Liv-, Est- und Kurlands herausgegeben von der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Rußlands. Bd. 1, 1840 – Bd. 20, 1910]
  
[[Kategorija:Tiesību sistēmas]]
+
[[Kategorija:Zemnieku tiesības]]

Pašreizējā versija, 2020. gada 20. septembris, plkst. 07.32

Zemnieku tiesības - zemnieku kārtas tiesības Eiropā viduslaikos, regulēja zemnieku pienākumus, tiesības, kā arī zemnieku savstarpējās civillietas un krimināllietas. Civillietas un krimināllietas izšķīra īpaši zemnieku tiesneši (Rechtfinder).

Senākās Livonijas zemnieku tiesības saglabājušās ne visai kvalitatīvos XVI un XVII gs. norakstos, pēc sava satura ir senlatviešu maztautu paražu tiesības, kas varētu būt kodificētas jau XIII gs. - izķir latgaļu zemnieku tiesības (jeb Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesības), lībiešu un igauņu zemnieku tiesības (jeb Livonijas zemnieku tiesības), kuršu un zemgaļu zemnieku tiesības, - un laika gaitā papildinātas (katrs jauns mestrs vai arhibīskaps tās no jauna apstiprināja, kā arī papildināja). Tiesību vecākais slānis saglabājis vēl dzimts un cilts kopienām raksturīgos principus: asinsatriebību, nozieguma izpirkšanu (kompozīciju). Soda naudas noteiktas ozeringos. Norādes par dzimtniecisko atkarību parādās jaunākā slānī, lībiešu un igauņu tiesībās, kur noteikti dažādi sodi par brīva cilvēka vai zemnieka nogalināšanu. Sev zināmos zemneiku tiesību jeb cilšu tiesību norakstus publicējis L.Arbuzovs jun. Rīgas vācbaltiešu senatnes pētītāju biedrības (1924.-1926.) periodiskā rakstu krājuma "Mitteilungen aus der livlaendischen Geschichte" XVIII sējumā. No šī izdevuma šo tiesību tulkojumu latviešu valodā savā brošūrā "Vecākās zemnieku tiesības" publicējis A.Švābe (diemžēl nestrādājot ar pirmavotiem, t.i. pārņemot Arbuzova ielaistās kļūdas), kā arī analizējis rakstā "Latviešu cilšu tiesības" (Straumes un avoti. III, 1965.). XX gs. 80. gados vairākus jaunus Livonijas zemnieku tiesību norakstus atrada PSRS ZA PSRS vēstures institūta zinātniskā līdzstrādniece E.Frīdberga-Nazarova.

Skat. arī: Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesa

Literatūra par šo tēmu

  • Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 62.-63. lpp.
  • Latvijas tiesību avoti: Teksti un komentāri. – I.sēj.: Seno paražu un Livonijas tiesību avoti 10.gs.–1.gs. / E.Meļķiša red. / – Rīga, 1998.
  • Švābe A. Latviešu cilšu tiesības. // Straumes un avoti. III, 1965.
  • Švābe A. Senākās zemnieku tiesības. - Latv. Skolotāju savienība: Rīga, 1927.

  • Die altlivländische Bauernrechte. / hrsg.v. L.Arbusow. // Mitteilungen aus der livländischen Geschichte. Bd. XXIII. – Riga, 1924.

  • Назарова Е.Л. “Ливонские Правды” как исторический источник. // Древнейшие государства на территории СССР. Материалы и исследования 1979 год. – Наука: Москва, 1980. Приложение: с.171-185.

Resursi internetā par šo tēmu